Starpvalstu projektā izpētīts slāpekļa un fosfora saturs Lielupes baseina augsnēs.
Starpvalstu projektā izpētīts slāpekļa un fosfora saturs Lielupes baseina augsnēs
Ja sadārdzināšanās dēļ vēlamies optimāli izmantot mēslošanas līdzekļus un saglabāt nepiesārņotu vidi, augsnē esošo augiem izmantojamo barības elementu un ūdeņu monitorings ir obligāti pasākumi. Tā secināts Lielupes baseina augšņu pētniecības projekta noslēgumā.
Lai iepazīstinātu ar projektā “Latvijas un Lietuvas agroķīmisko pētījumu institūciju sadarbība starpvalstu monitoringā, pētot slāpekļa un fosfora saturu Lielupes baseina augsnēs/LIELASOIL” iegūtajiem datiem un atziņām, decembrī Bauskā un Pasvalē Lietuvā tika organizēti semināri. Latvijā rīkotajā pasākumā piedalījās projektā iesaistītie speciālisti, ieinteresēto zemkopības un vides iestāžu pārstāvji, lauksaimniecības organizāciju, kā arī zemnieku saimniecību pārstāvji, kuru apsaimniekotajā zemē veikti pētījumi.
Fosfors vairo aļģes
Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Viesturs Jansons seminārā skaidroja, ka izstrādāta lauksaimniecības noteces monitoringa metodika, kā arī iepazīstināja ar laika posmā no 1994. līdz 2005. gadā iegūtajiem datiem par slāpekļa un fosfora noplūdi dažādās monitoringa vietās, īpaši Bērzes baseinā, kur norit intensīva lauksaimniecība.
Profesors uzsvēra, ka ūdens piesārņojuma ziņā bīstamākie ir milzīgie lopkopības kompleksi, kur ražo lielu daudzumu organiskā mēslojuma. Problēmas rodas tādēļ, ka tādām fermām nav pietiekami lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur mēslojumu izvietot. Ūdeņos nonākušie fosfora savienojumi noteiktā attiecībā ar slāpekli veido labvēlīgu vidi kaitīgu aļģu veidošanās procesiem ūdeņos.
Fosfora saturs palielinās
Informējot par pētījuma rezultātiem, Latvijas Agroķīmiskā pētījumu centra valdes priekšsēdētāja projekta LIELASOIL grupas vadītāja Latvijā doktore Regīna Timbare analizēja minerālā slāpekļa un fosfora izmaiņas augsnē.
Minerālā jeb augiem izmantojamā slāpekļa saturu augsnē pavasarī lielā mērā ietekmē laika apstākļi rudens un ziemas periodā. 2006. gada pavasarī vidējs slāpekļa saturs līdz 60 centimetru dziļā augsnes slānī bija tikai deviņos procentos lauku, bet pērn tāds daudzums bijis vismaz pusē to pašu lauku. Tas nozīmē, ka slāpekļa papildmēslojuma vajadzība ziemājiem šajos gados bija atšķirīga – 2007. gadā to vajadzēja mazāk nekā 2006. gadā.
Pēdējo piecu līdz desmit gadu laikā palielinājies arī fosfora saturs Lielupes baseina augsnēs.
Atkārtotā 94 lauku agroķīmiskajā izpētē pērn konstatēts, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu reizi, “pazudušas” augsnes ar ļoti zemu fosfora saturu, par 11 procentiem samazinājušās zemes platības ar zemu šī elementa daudzumu, bet par 22 procentiem palielinājušās teritorijas ar augstu vai ļoti augstu fosfora saturu.
Atpaliekam no lietuviešiem
Lietuvas kolēģi doktors Jons Mažvila un profesors Ģedimins Staugaitis informēja par projekta laikā paveikto Lietuvā. Stāstot par augšņu agroķīmisko izpēti racionālai mēslojuma izmantošanai Lielupes baseina apgabalā ietilpstošajos rajonos kaimiņvalstī, tika izmantotas digitālās augšņu un agroķīmiskās kartes.
Savukārt Latvijas Zemkopības ministrijas pārstāve Valentīna Mičurova iesaistījās diskusijās un skaidroja, kāda situācija šajā ziņā ir mūsu valstī. Viņa atzina, ka dažādu iemeslu dēļ Latvija atpalikusi no Lietuvas digitālo augšņu karšu sagatavošanā un pārejā uz FAO augšņu klasifikāciju.
Ministrijas pārstāve arī interesējās par Lietuvā izstrādāto jauno zemes vērtēšanas metodiku, kur, aprēķinot zemes novērtējuma balli, tiek ņemti vērā arī augšņu agroķīmiskie rādītāji.
Zemnieki gandarīti
Lauku konsultāciju biroja un zemnieku saimniecības “Ziedkalniņi” pārstāve Ieva Litiņa atzinīgi izteicās par projektu un apstiprināja tā lietderību gan lauksaimniecības zemju apsaimniekotājiem, gan konsultantiem.
Viņa arī uzsvēra, ka nepieciešams turpināt augsnes minerālā slāpekļa monitoringu. Šie pētījumi vajadzīgi zemniekiem, lai racionālāk izmantotu mēslojumu, kas īpaši nozīmīgi mēslošanas līdzekļu straujās sadārdzināšanās dēļ.
***
Lielupes baseins
Platība – 8849,27 km2
Iedzīvotāju blīvums – 42 cilvēki/km2
Augsnes granulometriskais sastāvs lauksaimniecības zemēs – māls (11%), smilšmāls (44%), mālsmilts (23%), smilts (17%), kūdra (5%)
Lielāko teritoriju aizņem auglīgās velēnu karbonātaugsnes (33%) un glejaugsnes (25%), kā arī podzolaugsnes (26%).
***
Ieteikumi vides drošībai
Slāpekļa minerālmēsli jādod pēc iespējas brīdī, kad augi tos var uzņemt. Virsmēslojumā tos nedrīkst lietot pirms kultūrauga veģetācijas atsākšanās.
Pēc iespējas vairāk jāizmanto amoniju saturošas slāpekļa mēslojuma formas.
Slāpekļa mēslojuma normu pavasarī ieteicams precizēt, ņemot vērā informāciju par minerālā slāpekļa saturu augsnē agri pavasarī.
Palielinātas (vairāk par 60 kilogramiem uz hektāru) slāpekļa minerālmēslu normas jāiestrādā dalīti.
Fosfora minerālmēslu normas jāplāno, ņemot vērā fosfora saturu augsnē.
Šķidrmēsli un virca satur daudz amonija slāpekļa un viegli šķīstošo kāliju. Tādēļ vieglās smilts un mālsmilts augsnēs tie jālieto ne vairāk par 40 m3/ha, rēķinot ne vairāk par 60 kg/ha amonija slāpekļa.
Šķidrmēsli jāiestrādā tikai laikā, kad augi spējīgi izmantot tajos esošos barības elementus. Rudenī tie jālieto vienīgi kopā ar salmu iestrādi augsnē. Nav ieteicams tajā pašā laukā lietot katru gadu.
Pakaišu kūtsmēsli vieglās augsnēs un augsnēs ar paaugstinātu organisko vielu saturu jāiestrādā biežāk nekā citās – reizi divos trīs gados un mazākās normās (ne vairāk par 35 t/ha). Jāizvairās iestrādāt rudenī vai ziemā.
Organiskos mēslus nedrīkst lietot kūdras augsnēs, kur ir lieli augsnes slāpekļa krājumi. Tikai jaunapgūtās kūdras augsnēs lietderīga nelielu organisko mēslu devu iestrāde.
Augsne pēc iespējas īsāku laiku jātur bez augiem. Jāaudzē starpkultūras, kas izmanto slāpekļa atlikumus augsnē pēc pamatkultūras novākšanas.
Ilggadīgie zālāji, kā arī platības, kur audzēti tauriņzieži, jāuzar pēc iespējas vēlāk rudenī vai arī īsi pirms nākamā kultūrauga sējas, lai aizkavētu nitrifikācijas procesus un samazinātu nitrātu izskalošanos.
Jāoptimizē augsnes reakcija skābās augsnēs.
Jāiestrādā salmi, lai piegādātu enerģētisko materiālu mikroorganismu darbībai bioloģiski saistīta slāpekļa ražošanai un trūdvielu sintēzei.
– Līdz minimumam jāsamazina augsnes apstrāde. Pēc iespējas jāizvairās no tās aršanas.
