Pirms 91 gada Rīgas frontē šajā laikā sākās slavenās Ziemassvētku kaujas godinot latviešu strēlnieku varonību Pirmajā pasaules karā.
Pirms 91 gada Rīgas frontē šajā laikā sākās slavenās Ziemassvētku kaujas godinot latviešu strēlnieku varonību Pirmajā pasaules karā
Ziemassvētku kauju piemiņas vietās Valgundes novadā sestdien pulcējās vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku.
“Esmu šeit katru gadu, jo tas ir ikviena latvieša pienākums,” stāvot pie kāda ugunskura Ložmetējkalna pakājē, “Ziņām” teica Jelgavas politiski represēto apvienības “Staburadze” dalībniece Irēna Kalniņa. Piemiņas pasākumi sākās Antiņu brāļu kapos, kur 280 Zemgales jaunsargu, tostarp deviņdesmit Jelgavas pilsētas un rajona zēni un meitenes, deva svinīgo solījumu. Savukārt pārsimt metru atstatu pēdējos divos gados izveidotajās latviešu strēlnieku zemnīcās un ierakumos klātesošos ar dzīves apstākļiem kaujas pozīcijās iepazīstināja Latvijas Kara vēstures kluba dalībnieki.
“Jaunsargi uz solījuma nodošanas ceremoniju ieradās vairāk nekā stundu iepriekš, tādēļ labi, ka mēs tur bijām jau no piektdienas vakara un varējām viņus uzņemt,” “Ziņām” notikušo atklāja kluba pārstāvis Raimonds Valters.
Valsts ģimnāzijas skolotāja Gunita Dravniece, kas ar saviem audzēkņiem šajos strēlnieku piemiņas pasākumos piedalījās jau sesto gadu, teica, ka visinteresantākais viņai licies Antiņos ierīkotais latviešu strēlnieku pozīciju modelis.
Pēc tam visi tika aicināti doties uz Latvijas Kara muzeja filiāli “Mangaļi”, kur strēlnieku formās tērptu gidu pavadībā varēja aplūkot ekspozīciju, Vācu valni ar blindāžu un baudīt karstu liepziedu tēju. “Pērn, kad atzīmējām Ziemassvētku kauju deviņdesmit gadu jubileju, tika izdzerti divpadsmit spaiņi tējas, šoreiz lielākā salā – tikai desmit,” piebilda Latvijas kara muzeja direktore Aija Fleija.
Pie pieminekļa Ložmetējkalnā, kur pulksten 17 iedegās atmiņu ugunskuri, uzrunas teica aizsardzības ministrs Vinets Veldre, bruņoto spēku vadības pārstāvji, kā arī pašvaldību vadītāji, dziedāja Jelgavas zemessargu ansamblis “Junda” un citi. Ložmetējkalna apkārtnē savu tradicionālo trīs dienu nometni “Baltais vilks” bija ierīkojuši vairāk nekā simts skauti un gaidas no dažādām Latvijas vietām, kā arī Jelgavas.
