Skolu direktori tikšanās laikā ar Valsts prezidentu secina: «No skolēniem mācībās tiek prasīts par daudz».
Skolu direktori tikšanās laikā ar Valsts prezidentu secina: “No skolēniem mācībās tiek prasīts par daudz”
Optimistiskā noskaņā pirmdien no tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru atgriezušās Kalnciema vidusskolas un Jelgavas 4. pamatskolas direktores Ginta Avotiņa un Agita Lundberga. Augstā amatpersona, diskutējot ar vairāk nekā četrdesmit skolu direktoriem, uzsvērusi – izglītības jautājumi ir viena no viņa darba prioritātēm.
Tikšanās galvenie temati bijuši izglītības sistēmas kvalitātes vērtējums, izglītības satura atbilstība šodienas realitātei, izglītības iestāžu sadarbība, kā arī mazākumtautību izglītības iestāžu veikums valsts valodas nostiprināšanā mācību procesā.
Galvenos jautājumus paspēj izskatīt
Lai gan katram skolas direktoram, lai paustu savu viedokli, tika dota minūte, tikšanās, kas notika pēc V.Zatlera un Valsts prezidenta pārraudzībā strādājošās Valsts valodas komisijas iniciatīvas, par vairāk nekā stundu pārsniedza tai sākumā plānoto laiku un ilga gandrīz trīs stundas.
Kā atzīst A.Lundberga, daži kolēģi, tikuši pie vārda, tik īsā laikā savā skolā sasāpējušās lietas izteikt nepaspēja, tomēr svarīgākās valstiskās problēmas piedāvātajos tematos tika apskatītas. Prezidents atzinis skolotāju pārslodzes problēmu, kas izriet no darba nepietiekamas samaksas, mācību satura pārblīvētības, un iestājās par mazo lauku skolu saglabāšanu.
Laukos un pilsētā dažādas iespējas
V.Zatlers kā izglītības kvalitātes un reizē arī pedagogu darba kritēriju minējis centralizēto eksāmenu rezultātus. “Es cēlos un teicu, ka tam nepiekrītu. Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem var izvērtēt līdzīgas skolas, bet ne, piemēram, vienkāršu lauku vidusskolu ar valsts ģimnāziju. Diskutējot jutu, ka prezidents manu viedokli ciena un pieņem,” pauž G.Avotiņa.
Viņa ieteikusi veidot skolotāju reģistru, jo citādi nav īsti skaidrs, cik un kādās jomās pedagogi ir vai būs vajadzīgi. No inteliģences pārstāvjiem būtu nepieciešams izveidot arī komisiju, kas izspriestu, kas skolēnam jāapgūst. “Tagadējie mācību priekšmetu standarti pārsniedz reālās zinību apguves iespējas,” piebilst Jelgavas 4. pamatskolas direktore.
Kā atzīst abas skolu vadītājas, līdzīga tikšanās tik augstā valsts vadības līmenī līdz šim nav notikusi. “Bijis citādi, kad zālē sēž vairāk nekā divsimt skolu direktoru, viņu vietnieki un priekšā ir izglītības un zinātnes ministrs, bet katrs paliek pie sava viedokļa,” atceras G.Avotiņa.
V.Zatlers plānojis diskusiju ar skolu pārstāvjiem turpināt.
***
Izglītības iestādes
Jelgavas rajonā ir 14 pamatskolas, septiņas vidusskolas, viena speciālā internātskola, viena arodvidusskola un septiņas pirmsskolas izglītības iestādes, kurās strādā 510 pedagogu un mācās 4900 izglītojamo. Vidējā slodze vienam skolotājam – 1,35.
Jelgavā ir 14 vispārizglītojošās, trīs profesionālās izglītības, viena speciālā skola, 15 pirmsskolas izglītības iestādes, kurās strādā 1355 pedagogi un mācās 12 465 izglītojamie. Vidējā slodze vienam pedagogam – 1,6, trešdaļa strādā vairāk nekā divas slodzes.
Samaksa skolotājam par slodzi – ap 200 latu (bruto). Lai strādātu par pedagogu, nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība.
