Raimonds Vējonis bijis vides aizsardzības ministrs vairāku pēdējo valdību sastāvā. Arī pašreizējā premjera Ivara Godmaņa vadītajā.
Raimonds Vējonis bijis vides aizsardzības ministrs vairāku pēdējo valdību sastāvā. Arī pašreizējā premjera Ivara Godmaņa vadītajā. Viesojoties Jelgavā, ministrs piekrita atbildēt uz “Ziņu” žurnālista Edgara Saukas jautājumiem.
Kāds ir jūsu vadītās ministrijas galvenais 2007. gada veikums?
Uz priekšu virzīts jautājums par kompensāciju saņemšanu personām, kuru īpašumi iekļauti aizsargājamajās teritorijās. Dzīve pierādīja, ka norma, kas paredzēja īpašumus, kurus skar apsaimniekošanas apgrūtinājumi, mainīt pret līdzvērtīgiem, nedarbojas. Iemesls izrādījies vienkāršs – zemes īpašumu denacionalizācija un privatizācija aizgājusi tik tālu, ka valsts un pašvaldību rīcībā brīvu zemju tikpat kā nav. Ar ministrijas aktīvu līdzdalību tika iestrādāta jauna norma, ka valsts varēs no īpašnieka atpirkt zemi, ja to prasa tā intereses. Lai to varētu izpildīt, pašlaik tiek izstrādāti un tuvākajā laikā tiks apstiprināti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.
Vai tas nozīmē, ka beidzot valsts budžetā paredzēta nauda kompensācijām zemes īpašniekiem?
Jā, jau pagājušā gada valsts budžetā tāda bija paredzēta – trīs miljoni latu kompensācijai par ierobežojumiem veikt saimniecisko darbību. Vienīgi bijām gaidījuši, ka zemju īpašnieki izrādīs lielāku aktivitāti, pieprasot kompensācijas no valsts. Kā jau minēju, cīņā par 2008. gada budžetu Vides ministrijai izdevās pierādīt, ka nepieciešams iedalīt finanšu līdzekļus arī zemes atpirkšanas sākšanai.
-Varbūt īpašnieki gaida, kad celsies zemes cena?
Neizslēdzu, ka daļu iespējamā cenu celšanās varētu motivēt šādi rīkoties. Kompensācijas apmēru var ietekmēt tāds šķietams sīkums kā koksnes cenas krišanās. Tas saistīts ar konjunktūru kokmateriālu tirgū pasaulē. Aprēķinot iespējamo kompensāciju, piemēram, par liegumu apsaimniekot mežu, tā tagad būs noteikti zemāka.
Līdz šim vides inspektori, kas pildīja šo pienākumu sabiedriskā kārtā, sūdzējās, ka viņu iespējas sodīt pārkāpējus, piemēram, kāpu izbraukātājus, ir ierobežotas. Varbūt kaut kas mainījies?
Vēlos brīdināt tos jelgavniekus, kas vasarā brīvdienas ieraduši pavadīt pie jūras. Tagad par neatļautu iebraukšanu kāpu zonā, “plāksterus” uz vējstikla līmēt būs tiesības īpašām pašvaldību pilnvarotām personām. Starp citu, viņiem dotas arī daudz plašākas pilnvaras kontrolēt un sodīt mežu piesārņotājus. Šādi ceram samazināt cūkmenu skaitu. Lai to panāktu, nācās ilgi pacīnīties ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, kas uzskatīja, ka plašākas pilnvaras sodīt mūsu inspektoriem nedrīkstētu piešķirt.
Jau pagājušajā gadā parādījās tendence arvien plašāk izmantot zemes resursus, par tiem nemaksājot atbilstošu nodokli. Piemēram, rokot dīķi, tiek izrakts daudz vairāk zemes, nekā norādīts pieteikumā. Vai ministrija paredzējusi ierosināt stingrāku likumdošanu par zemes resursu izmantošanu?
Piekrītu, pārāk bieži ir gadījumi, kad šādi tiek izveidoti smilts ieguves karjeri, kam ar zivju dīķu ierīkošanu nav nekāda sakara. Šis jautājums jārisina kopā ar Zemkopības ministriju, jo tas skar vairākus likumus gan par zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, gan dabas aizsardzībā. Jaunajā valdības deklarācijā ierakstīts, ka jau tuvākajā laikā jāpārskata dabas resursu izmantošanas apmērs, piemēram, par izrakto grunti. Līdz šim tam pretojās Finanšu ministrija, sakot, ka tas sadārdzināšot būvniecības izmaksas. Mūsu iebildums – nodoklis līdz šim jau bija tik niecīgs, ka pat tā vairākkārtēja palielināšana būvniecības izmaksas praktiski neietekmēs. Toties papildus jau tagad ievērojami palielinātiem sodiem tas dos pozitīvu efektu. Par nelikumīgu dīķu rakšanu atbildība jāuzņemas arī pašvaldību būvvaldēm.
Jelgavā ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Lielupes palieņu pļavas. Jau vairākus gadus tās iekļautas arī Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju “Natura 2000” sarakstā. Tajā pašā laikā no pašvaldības puses arvien konkrētākas ir runas par tā saucamā ziemeļu tilta būvniecību, kas šīs teritorijas var ievērojami degradēt. Kāds ir Vides ministrijas viedoklis?
Šajā jautājumā es redzu lielu problēmu. Proti, paredzētajā vietā tiltu nevarēs būvēt. Piemēram, Polijā grasījās būvēt “Via Baltica” ceļa posmu cauri īpaši aizsargājamām “Natura 2000” teritorijām. Polijas valdība savulaik neieklausījās brīdinājumos, ka tā nedrīkst rīkoties. Tika iztērēti miljoni ceļa būves izpētei un projektēšanai. Kad Eiropas Savienība viņiem “paskaidroja”, ar kādām grandiozām soda sankcijām šī avantūra var beigties, tikai tad sāka apsvērt alternatīvos variantus. Lai lietas ar jaunā tilta būvniecību Jelgavā nenonāktu līdz tiesu darbiem starptautiskā līmenī, ierosinu nopietni apsvērt alternatīvu Lielupes šķērsošanas vietas meklēšanu. Jāņem arī vērā, ka pašreizējais piedāvājums nācis no padomju laikiem un apvedceļš šķērsos pilsētu cauri dzīvojamiem masīviem. Apvedceļa būtība ir pēc iespējas mazāk traucēt iedzīvotājiem. Šoreiz vietā būs sakāmvārds par “septiņu reižu nomērīšanu”.
