Nebūšu oriģināls un teikšu – mana dzīve ir mans darbs.
Nebūšu oriģināls un teikšu – mana dzīve ir mans darbs. Vēlos gan uzreiz sacīt, ka man tas ļoti patīk. Citādi nestrādātu par zivju uzraugu kopš 1994. gada.
Pagājušās nedēļas nogalē šķita interesanti ar kolēģiem izbraukt reidā – ūdeņus tikko bija pārklājis pirmais ledus. Pats esmu copmanis, tāpēc zinu, ar kādu nepacietību īsts ziemas makšķernieks to gaida. Patīkami, ka daudzu gadu darbs nes augļus – makšķerēšanas noteikumu pārkāpēju skaits nebija īpaši liels. Galvenokārt nebija iegādātas makšķerēšanas kartes. To zināmā mērā var arī saprast – uzsalis ledus, un copmanim ir liela vēlme pārbaudīt, vai ķersies. Bet noteikumi domāti, lai tos ievērotu. Tie, kas mani pazīst, zina – ja kas pārkāpts, no soda neizspruks. Bija arī divi neatļautas zvejas gadījumi ar tā saucamajām paštaisītajām zemledus ūdām. Sākumā vainīgie centās atrunāties, ka tās nav viņu, bet tagad mūsu rīcībā ir videotehnika, un pārkāpums tika iepriekš fiksēts.
Pirmdienas mums, inspektoriem, ir pieņemšanas dienas. Parasti ierodas makšķerēšanas noteikumu pārkāpēji, kuriem pēc iepriekš sastādītiem protokoliem uzliekam sodu. Protams, ne visi atnāk. Iesaku gan tā nedarīt, jo īsti vīri neslēpjas pēc sagrēkotā, arī sods šādā gadījumā var būt bargāks. Bija patīkami, ka uz pieņemšanu ieradās vairāki vīri, lai pakonsultētos par makšķerēšanas noteikumu interpretāciju. Jāatzīst, arvien biežāk nākas sastapties ar godprātīgiem šā vaļasprieka cienītājiem.
Pārējās nedēļas dienas, kā ierasts, pagāja reidos. Aizvakar un vakar bija pamatīgi jāpasvīst tepat Jelgavas robežās, pārbaudot vairākus simtus zemledus copmaņu. Patlaban pa upi uz augšu ceļo vimbas, tāpēc arī makšķernieku tik daudz. No Rīgas mums talkā bija ieradušies pat kolēģi. Lielākais copmaņu grēks ir zvejas normas – piecas vimbas – neievērošana.
Izmantojot situāciju, vēlos uzsvērt, ka no janvāra sākuma stājušies spēkā ievērojami bargāki sodi par atļautā loma pārsniegšanu. Piemēram, par vienu nelikumīgi noķertu vimbu vai līdaku – sešdesmit latu. Tātad ieteikums copmaņiem – iegādāties makšķerēšanas karti, izmantot atļautos zvejas rīkus atļautā daudzumā un ķert noteikta skaita un izmēra zivis. Šādā gadījumā atliks vien novēlēt – ne asakas!
Vakar bija iknedēļas Rīgas diena. Mēs, zivju inspektori no visas Latvijas, reizi nedēļā tiekamies, lai saņemtu informāciju par jaunumiem likumos, un dalāmies pieredzē. Arī šodien un rīt pildīšu dienesta pienākumus. Tāds ir mans darbs, jo, kamēr makšķernieki nesapratīs, ka viņu interesēs ir ievērot noteikumus, mums, zivju inspektoriem, darba netrūks. Kur tas būs? Lai šoreiz tas paliek noslēpums un ir nepatīkams pārsteigums tiem, kas blēdās.
Ko par manu darbu saka ģimene? Dzīvesbiedre jau ir pieradusi. Viņa drīzāk būtu pārsteigta, ja es brīvdienās vaļotos uz dīvāna, lūrēdams televizorā.
