Smaidīgi, svinīgi un gandarīti par paveikto pagājušajā 2007. gadā vairāk nekā 500 zemnieku un ar lauksaimniecību saistītu ļaužu sestdienas vakarā pulcējās Jelgavas pilī, lai ne tikai ballētos, bet arī pārspriestu pērnā gada veiksmes un turpmākos plānus.
Smaidīgi, svinīgi un gandarīti par paveikto pagājušajā 2007. gadā vairāk nekā 500 zemnieku un ar lauksaimniecību saistītu ļaužu sestdienas vakarā pulcējās Jelgavas pilī, lai ne tikai ballētos, bet arī pārspriestu pērnā gada veiksmes un turpmākos plānus
Šogad svētkiem pušķotajā Jelgavas pilī balles viesus izklaidēja aktieri Normunds Laizāns un Mārtiņš Brūveris, dejotājas un burvju mākslinieki, ballē spēlēja grupa “Belacord” un dziedāja latviete Endija no Dienvidāfrikas. Ūdenspīpju meistari Gints un Uģis, kas pils Austrumu istabā zemniekiem piedāvāja dažādu labāko tabaku baudījumu, “Ziņām” teic, ka lauksaimnieku interese par šo izklaidi bijusi ievērojama. Taču laimes iemēģinātāju netrūka arī pie zīlnieces, naudas kalēja, laimes lējējiem un citās atrakcijās. Vairāk nekā pussimt laucinieku mājup devās, līdzi ņemot pašu greznotas piparkūku sirdis.
Kā atzīst zemnieki, ar katru gadu finanšu apgrozījums lauksaimniecībā aug, nozare stabilizējas, zemnieki kļuvuši par konkurētspējīgiem uzņēmējiem, kas var būt līdzvērtīgs tirgus partneris un kam uzticas bankas.
Uz jautājumu nosaukt trīs pagājušā gada zemnieku lielākās veiksmes balles organizatoru biedrības “Zemnieku saeima” biroja vadītāja Rita Sīle kā pirmo min darbu pie Lauku attīstības programmas. Kopā ar Zemkopības ministrijas ierēdņiem izdevies nākamajai septiņgadei (līdz 2013. gadam) piešķirto vairāk nekā miljardu eiro atbalsta programmās sadalīt tā, lai ieguvējs varētu būt ikviens laucinieks. “Noteikti ieguvēji būs tie, kas vēlas modernizēt savas saimniecības, jo šim mērķim iedalīti 318 miljoni eiro,” R.Sīle teic, ka daļa jau kopš pērnā gada septembra pieteikušies šim atbalstam. Par lielu sasniegumu viņa sauc to, ka nauda būs pieejama ne tikai tā saucamajiem lielajiem zemniekiem, bet arī vidējām un pat daļēji naturālajām saimniecībām. “Ikviens, kurš dzīvo laukos, atbalsta programmās var atrast kaut ko sev,” uzsver R.Sīle.
Nozīmīgs darbs ieguldīts arī nacionālo subsīdiju sadalē. “Zemnieku saeimas” viedoklis ir viens no galvenajiem un ministrijai ļoti svarīgs, jo tā apvieno vairāk nekā pusi lauksaimniecības produkcijas ražotāju. Biedrības pārstāve teic, ka dažādiem atbalsta pasākumiem zemniekiem būs pieejami vairāk nekā 32 miljoni latu.
Biedrība gada laikā arī augusi – tai piepulcējušies 90 jaunu biedru, kopumā apvienojot vairāk nekā 770 lauksaimniecības dalībnieku. “Mums ir lielāks spēks un varēšana, aizstāvot un pārstāvot zemnieku intereses,” saka R.Sīle.
Runājot par inflācijas cēloņiem, biedrības biroja vadītāja apgalvo, ka lauksaimnieki nav tie, kas nosaka cenu kāpumu. Pēc viņas teiktā, ražotāji tās neceļ. Piensaimniecībā, kas līdz ar augkopību ir galvenās lauksaimniecības sektorā, 50 procentu uzcenojumu rada tirgotāji un produkcijas pārstrādātāji. Tikai kooperatīvi veido pietiekamu spēku, lai diktētu savus noteikumus. Taču R.Sīle arī uzsver, ka piensaimniecībai un augkopībai 2007. bijis viens no līdz šim veiksmīgākajiem gadiem, jo strauji augušas iepirkuma cenas. Maksu par graudiem lielā mērā nosaka pasaules tirgus, bet piena lopkopju veiksme bijuši kooperatīvi.
“Zemnieki kļuvuši zinošāki un prasīgāki,” atzīst agronome konsultante Silvija Bērziņa no akciju sabiedrības “Dobeles dzirnavnieks”. Gan viņa, gan viņas kungs SIA “Metra” tirdzniecības pārstāvis Aivars Bērziņš pārliecināti, ka no pērnā gada straujā cenu kāpuma lielākie ieguvēji bijuši mazie un vidējie zemnieki. Patlaban par jaunu traktoru iegādi domā ne tikai lielie lauksaimnieki, bet arī, piemēram, 80 hektāru apsaimniekotāji. Lauku uzņēmējiem uzticīgas kļuvušas arī bankas, kas bez raizēm biežāk izsniedz kredītus.
“Pagājušogad negāja slikti, Latvijas lauksaimniecība attīstījusies, taču šis gads saliks visu pa vietām. Nāks pavasaris ar skarbo īstenību, un mums, zemniekiem, jau tagad jāgatavojas smagiem darbiem. Taču nezāles neiznīkst,” stāsta zemnieku saimniecības “Vīnkalni” īpašnieks Andris Felss.
