Glābēji aicina zivju dēļ neriskēt ar dzīvību.
Glābēji aicina zivju dēļ neriskēt ar dzīvību
Lielupē pie Jelgavas vairāki desmiti vīru pagājušajās brīvdienās, daži arī pirmdien, nodarbojās ar zemledus makšķerēšanu. Speciālisti prognozē, ka līdz 20. janvārim, kad atkal gaidāms sals, uz ledus Lielupes lejtecē un vidustecē atrasties ir bīstami.
Šoziem Lielupes hidroloģiskajos posteņos Jelgavā, Kalnciemā, kā arī Svētes upē ledus biezuma mērījumi vēl nav veikti, jo posteņu uzraugi uzskatījuši – sasalusī ūdens kārta ir pārāk nedroša, lai uz tās kāptu un izdarītu kontrolurbumus. “Ir ziņas vienīgi par Lielupes augšteci pie Mežotnes, kur 10. janvārī ledus biezums sasniedza 12 centimetru,” saka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Hidroloģisko prognožu daļas vadītāja Irēna Nikoluškina.
Tā kā jau nedēļu pieturas atkusnis, upju straumes, lietus un saule ledu krietni padeldējuši, tādēļ zemledus makšķerēšana kļuvusi vēl bīstamāka. Zemledus makšķernieks Māris Vaitekūns, kas vakar “sēdēja” uz piecu līdz desmit centimetru bieza ledus Mēmelē, atzina, ka pirmais sals, kad parasti ļoti labi nāk asari, jau ir garām. Svētdien viņš bija vēlējies ķert zivis Lielupē pie Staļģenes, taču nevarējis atrast vietu, kur pārvarēt uzpīli – ūdens joslu, kas rodas, ledum gar krastiem iegrimstot.
Kā uzskata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kalnciema posteņa darbinieki, šis uzpīlis arī Kalnciema iedzīvotājus attur no došanās uz ledus. Taču Jelgavā acīmredzot iekārtotas vietas, kur šo ūdens joslu var pārvarēt. Pēc VUGD datiem, pirmājās divās šā gada nedēļās Latvijā (taču ne Jelgavā un rajonā) noslīkuši četri zemledus makšķernieki.
