Konditors – profesija tiem, kam radošs gars un tuva mākslas pasaule.
Konditors – profesija tiem, kam radošs gars un tuva mākslas pasaule
Saldumi nu reiz ir tā bauda, bez kuras vien retais var iedomāties savu dzīvi. Kūciņas, tortes, smalkmaizītes, cepumi, šokolāde un marcipāna rozes ir tikai daļa garā saraksta, ko spēj pagatavot konditori. Drīzāk uzburt! Šeit jāpiekrīt Jelgavas Amatu vidusskolas, kur “garšīgo” profesiju māca kopš izglītības iestādes pastāvēšanas, pasniedzējai un konditorejas metodiskās apvienības vadītājai Guntai Briedei – konditori ir “saldie mākslinieki”. “Šī ir viena no profesijām, kur praktiska darbošanās ar pārtiku apvienota ar radošo, māksliniecisko izpausmi,” viņa stāsta, atklādama, ka audzēkņi iedziļinās interjera un dizaina noslēpumos, mācās noformēt, zīmēt un veidot, izkopj krāsu izjūtu un darbojas pat ar floristikas elementiem. Bonuss tiem, kas apmeklējuši Mākslas skolu, teic G.Briede, atzīstot, ka, “startējot darba tirgū ar šādām spējām, samaksa patiešām ir laba”. Vēl topošajiem konditoriem jāpiemīt izkoptai garšas izjūtai, it kā vienveidīgas produkcijas gatavošanā jāatrod individuālais un jābūt draugos ar higiēnas prasībām – tad baltos amata tērpus varēs valkāt ar godu, pārliecināta metodiskās apvienības vadītāja.
Būs iespēja pamēģināt
Vēlme kļūt par konditoru gadu laikā gaisā virmojusi ar dažādu intensitāti, stāsta G.Briede. Vēl nesen, lai šo programmu apgūtu Amatu skolā, potenciālajiem audzēkņiem nācās izturēt konkursu, grupas bija pilnas un atbirums – salīdzinoši neliels. “Lielākā daļa, kas aizgāja, bija tādi, kas vispār neko negrib – tikai kaut kā nobumbulēt,” raksturo pasniedzēja, piebilstot, ka agrāk tomēr veiksmīgāk risinājās profesionālā orientācija. Jāpiemin arī ierūsējošie stereotipi par profesionālās izglītības izvēli un piemērotību, gribas un motivācijas trūkumu. Tam jāmainās, un process lēnām, bet notiek, līdz ar citiem kolēģiem pārliecināta arī G.Briede.
“Latvijā ir salīdzinoši maz profesionālo skolu – tikai kādi 25 procenti. Vispārējās izglītības iestādes pārslogotas, tur mācās arī ļoti daudz vāja līmeņa audzēkņu, kas vēlāk papildina bezdarbnieku rindas. Profesionālo skolu bērniem ir tādas pašas iespējas startēt augstākajās mācību iestādēs kā vidusskolēniem, plus viņi ir nobriedušāki, jo mācās, strādā un zina, kurp tālāk doties. Pēc vidusskolas vairs nenotiek mētāšanās. Jāmainās domāšanai, ka profesionālā izglītība ir kaut kas otršķirīgs!” uzsver konditorejas metodiskās apvienības vadītāja.
Izvēlēties sirdij tuvu profesiju, bez kā nav iedomājama veiksmīga karjera, ir arī gribas un uzdrīkstēšanās jautājums. Konditorejas pasaulē visbiežāk to apslāpē puiši, jo daudzi vēl joprojām uzskata, ka stāvēt pie krāsns un cept kūkas ir sievišķīgi, novērojuši arī Amatu vidusskolas pasniedzēji. “Atvērto durvju dienās nereti redzam, ka puiši ar vienu acs kaktiņu ilgāk aizkavējas pie pārtikas blokiem, bet tomēr dodas tālāk. Pietrūkst uzdrīkstēšanās pateikt sev, ka šī profesija ir tā, ko visu mūžu esi gribējis,” atzīst G.Briede, paužot pārliecību, ka vēl daudz darāmā karjeras izglītībā. Svarīgi ir ne vien testi, bet iespēja praktiski pamēģināt! To iecerējusi nodrošināt arī Amatu vidusskola, no februāra paredzot, ka reizi nedēļā pēcpusdienās potenciālie audzēkņi varēs iemēģināt roku ne tikai konditorejā, bet arī metālapstrādē, pavārmākslā, šūšanā un “frizierēšanā”. Sagatavoti reklāmas materiāli, lai vispārizglītojošajās skolās uzrunātu un par profesiju informētu 7. – 9. klašu skolēnus. “Strādājot, piemēram, Piena un maizes svētkos, redzam, ar kādu mirdzumu acīs mazie bērniņi formē dažādus mīklas izstrādājumus. Kāpēc šī interese pazūd, absolvējot pamatskolu? Ir svarīgi to noturēt!” pārliecināta G.Briede.
Solis tālāk – jauna programma
Līdzās konditoriem jau otro gadu Jelgavas Amatu vidusskolā, izmantojot vienu no labākajiem mācību aprīkojumiem valstī, izglītojas arī topošie maizes un miltu konditorejas izstrādājumu speciālisti. “Uzskatu, ka šī ir perspektīva profesija un būs ļoti noderīga beķereju tīkliem un lielajiem uzņēmumiem, kur ražo konditorejas un maizniecības izstrādājumus. Absolventi būs spējīgi ne tikai organizēt darbu, kam mācību procesā pievērsta liela uzmanība, bet līdz pēdējam sīkumam pārzināt šo izstrādājumu gatavošanu – speciālisti ar praktiskām zināšanām!” raksturo G.Briede, kas izglītības programmu izauklējusi.
Sapnis par mākslas darbnīcu
Lai sniegtu audzēkņiem aizvien vairāk un kvalitatīvākas zināšanas un prasmes, kuras pēc tam spodrināt dažādos konkursos, jāizglītojas arī pasniedzējiem. G.Briede ik pēc trim gadiem ceļ kvalifikāciju Vācijā, kā arī regulāri apmeklē dažādas starptautiskas izstādes, no kurām pārved jaunāko ideju dvesmu. “Nupat Latvijā ienākusi šokolādes apsveikumu veidošana, kad kopā darbojas fotogrāfs ar konditoru. Mums nedaudz jāmaina domāšana par saldumiem, lai nedominētu lielās bulkas, bet tiktu izbaudīts viss kāruma pasniegšanas process, kā, piemēram, tas notiek Francijā. Esam sākuši arī saviem bērniem vairāk mācīt, kā sagatavot šķīvi, estētiskāk un baudāmāk to pasniegt, lai gandarījumu varētu panākt vispirms ar acīm un tad ar garšu. Kāpēc Jelgavā pie kāda mākslas salona nevarētu izveidot konditorejas mākslas kafejnīcu vai lielveikalā mazu darbnīciņu bērniem, kur ierādīt iemaņas un prasmes?” jautā G.Briede, saskatot iespēju izkopt konditorejas kultūru, kurai daļa pamatu tiek likti tieši Jelgavas Amatu vidusskolā.
***
Jelgavas Amatu vidusskolā
Topošie konditori mācās trīs gadus, bet ceturtais tiek veltīts vidējās izglītības programmai.
Maizes un miltu konditorejas izstrādājumu specialitātē četros gados iespējams iegūt profesionālo vidējo izglītību.
Ar audzēkņiem strādā pasniedzēja Gunta Briede, Olga Smirnova un Inga Ozola.
Darbavietas piedāvā konditorejas izstrādājumu cehos, maiznīcās un beķerejās, lielveikalu ražotnēs un privātuzņēmumos.
Februārī mācību iestādē paredzēts sākt programmu, lai praktiski iepazīstinātu topošos audzēkņus ar konditora arodu.
