Ingu Mundu vienaudži raksturo kā trakulīgu, nenogurdināmu jauniešu sabiedrisko darbinieci.
Ingu Mundu vienaudži raksturo kā trakulīgu, nenogurdināmu jauniešu sabiedrisko darbinieci
Jo vairāk es daru, jo rūpīgāk plānoju savu laiku, un tādēļ izdodas paveikt to, kas pirmajā brīdī liekas pārāk daudz, saka Inga Munda. Viņa ir pieredzējusi projektu vadītāja un uzskata, ka mūsdienās ļoti daudz nozīmē valodu zināšanas.
Ingai ir 22 gadi, un meitenes mājas vēl aizvien ir tepat pie vecākiem Tušķos, kur viņa izaugusi kopā ar jaunāko māsu Santu, kas studē Policijas akadēmijā. Arī vecākā māsa ir studente, tikai citā jomā – angļu valodā un filoloģijā. Inga izceļas ar plašu darbības lauku arī ārpus augstskolas sienām. Piemēram, aizvakar vakarā īsti nevarēja zināt, vai viņu Jelgavā būs iespējams sastapt, jo bija jāsagaida baltkrievu uzņēmēju grupa, kas ielidoja no Minskas un līdz aprīlim mācīsies Rīgas Biznesa skolā, kur Inga strādā. Kaut reizi nedēļā meitene sastopama Jelgavas vecpilsētā – tur Bērnu un jauniešu mūzikas klubā viņa ir projektu koordinatore. Tagad nācis klāt Jelgavā jaundibinātais valodu un kultūras centrs “Password” (tulkojumā no angļu val. – parole). Un vēl Ingai ir mērķis šovasar Latvijas Universitātē saņemt bakalaura diplomu.
Vecāku svarīgais lēmums
“Pamatskolā laikam biju vienīgā visā klasē, kam uz angļu valodu, šķiet, nebija nekāda talanta. Tomēr vecāki izlēma, ka tā atstāt nevar un caur paziņu paziņām Jelgavā atrada privātskolotāju Valentīnu Petrovsku. Viņa ir pensionāre, taču uzņēmās mani mācīt un ielika stingrus pamatus,” skolas gadus atceras Inga. Vidusskolu beidzot, eksāmens angļu valodā tika nokārtots A līmenī, un tas mudinājis studēt LU Moderno valodu fakultātē. Konkurss uz angļiem bija liels, tādēļ vēl jo vairāk ģimenei bija prieks, ka meitene tika budžeta grupā.
Runājot par vidusskolas laiku, Inga izceļ vēl vienu svarīgu momentu – darbošanos bērnu un jauniešu centrā “Junda” izveidotajā jauniešu nevalstiskajā organizācijā “Kovārnis”. Daļa jauniešu nāca no lauku skolām. Inga tur nokļuva nejauši – aizgājusi līdzi draudzenei. Taču “Kovārnī”, ko vadīja toreizējā “Jundas” direktores vietniece Daiga Latkovska, viņa sāka saprast, kā darbojas ES jauniešu programmas, kā nevalstiskajām organizācijām jāraksta projekti.
Krētas salā saruna nopietna
Kad, pabeidzot universitātē pirmo kursu, Inga gribēja pamēģināt kaut ko jaunu, viņa jau bija pazīstama kā uzņēmīga jauniete. Meitene pieteicās konkursam, lai pusgadu kā ES brīvprātīgā strādātu Itālijā. Taču izvēlīgie itāļi viņu nepaņēma – arī citu gribētāju bijis daudz. Tas nekas – Inga uz Itāliju tika kopā ar Latvijas pārstāvjiem, kas strādāja starptautiskajā mākslas izstādē “Venēcijas biennāle”. Tur meitenei, kas līdzās angļu valodai bija sākusi studēt arī itāļu valodu, darbiņš atradās.
Mācoties otrajā kursā, Inga paralēli darbojās “Kovārnī”, kā arī strādāja izdevumā “Rīgas Viļņi”. Pavasarī viņa nolēma pamēģināt kā brīvprātīgā darbiniece aizbraukt uz Grieķiju. “Dažreiz es īsti neticu visam, kas ar mani notiek,” saka Inga. Grieķi atšķirībā no itāļiem atzina, ka Inga varētu būt gana piemērota brīvprātīgā misijai. Tā viņa otrajā lielākajā valsts pilsētā Tesalonikos vadīja jauniešu projektus, veidoja filmu un beigās pat saņēma nopietnu piedāvājumu palikt strādāt Krētas televīzijā.
Jaušama tendence, ka liela daļa latviešu jauniešu, kuri kā brīvprātīgie uz pusgadu, gadu dodas pasaulē, izvēlētajās valstīs iedzīvojas un mājās nebrauc. Taču Inga Grieķijā nepalika. “Svešumā es ne tikai iepazinos ar citām kultūrām, valodām, bet tajā pašā laikā intensīvi domāju par sevi. Ko es varu un gribu darīt? Vecajā Eiropā tev jābūt vismaz trīsdesmit gadu vecumā, lai ieņemtu vadošu amatu. Latvijā daudz ko iespējams sasniegt ātrāk. No otras puses, pie mums vēl ir Dānijas līmenis, kur tu uzņēmumu vari nodibināt internetā, bet vismaz mazāka birokrātija nekā Grieķijā,” secina Inga, kas šovasar vadīs varenu projektu, kurš dos iespēju 49 Eiropas jauniešiem būt lielajos latviešu dziesmu svētkos.
Parole sevis pilnveidošanai
Nupat kopā ar draudzenēm Kristīni Šugailo un Baibu Ziemeli Inga Jelgavā izveidojusi valodu un kultūras centru “Password”, kas domāts jauniešiem, kuri ne tikai gribētu iemācīties runāt angliski vai itāliski, bet arī piedalīties brīvprātīgo kustībā. Pēc meiteņu pārliecības tieši valodu zināšanas ir tā parole, brīnumnūjiņa, kas atver vārtus uz interesantām dzīves iespējām. Daudzi jaunieši nemaz nezina, ka ES piedāvā dažādus variantus, ka brīvprātīgais daudz ērtāk nekā tūristi var aizbraukt uz kādu zemi un tur parādīt, ko prot, iegūt jaunus draugus un iepazīt sevi. No otras puses, ir domāts, ka brīvprātīgie no Eiropas valstīm varētu iesaistīties “Password” atbalstā. Pēc nelielas reklāmas kampaņas pieteikušies divdesmit jelgavnieku. Laiks rādīs, kādas būs sekmes, atsauksmes, perspektīva. Taču vismaz pagaidām Inga sevi uzskata par veiksminieci.
***
Inga Munda
Dzimusi 1985. gadā meža darbinieku ģimenē.
Mācījusies Aizupes pamatskolā un absolvējusi Jelgavas 2. vidusskolu.
Studē (kopš 2003. gada, pašlaik 4. kursā) Latvijas Universitātē angļu filoloģiju.
Strādā par pasniedzēju Jelgavā valodu un kultūras centrā “Password”, par projektu koordinatori Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa skolā un Jelgavas biedrībā “Bērnu un jauniešu mūzikas klubs”.
Darba pieredze: angļu valodas pasniedzēja dažādos kursos, bērnu pasākumu vadītāja, projektu vadītāja biedrībā “Kovārnis”. Iesaistoties ES jauniešu brīvprātīgajā darbā, gadu strādājusi par projektu koordinatori Tesaloniku pašvaldībā Grieķijā.
Vadījusi 2007. gada jūnijā Jūrmalā īstenoto ES programmas “Jaunatne” atbalstīto jauniešu apmaiņas projektu “Dubultā identitāte”, kurā piedalījās 56 jaunieši no jauktajām ģimenēm, kas pārstāv astoņas valstis – Spāniju, Itāliju, Franciju, Čehiju, Grieķiju, Igauniju, Lietuvu un Latviju.
Valodu zināšanas: latviešu – dzimtā, krievu – ļoti labas, angļu – ļoti labas, itāļu –
labas, grieķu – labas,
vācu – pamatzināšanas.
***
“Eiropas brīvprātīgais darbs”
Šī ES programmā “Jaunatne” realizētā apakšprogramma ir iespēja kaut ko mainīt savā dzīvē, aizceļot uz kādu valsti, iepazīt tās kultūru un realizēt idejas.
Jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem 6 – 12 mēnešus var strādāt kā brīvprātīgie kādā ES valstī. Darbs ir bezpeļņas, tas nozīmē, ka tiek maksāti ceļa, uzturēšanās un ēdināšanas izdevumi, apdrošināšana, valodas kursi, kā arī izsniegta neliela kabatas nauda,
Brīvprātīgo kustība ir populāra ASV, Vācijā. Latvijā tajā pagaidām iesaistījušies aptuveni pieci procenti iedzīvotāju.
***
Viedokļi
Manuels Nagels
Ar Ingu iepazinos brīvprātīgo kustībā, viņa bija pirmā, ar ko Latvijā sāku sarakstīties, un šo deviņu šajā valstī pavadāmo mēnešu laikā ir mans mentors (palīgs, misijas koordinatore – red.). Patiesi brīnos, cik daudz enerģijas viņa veltī projektam, kas saistīts ar mani, un dažādām citām interesantām lietām. Viņa ir atklāta, arvien ieinteresējas par jaunām idejām.
Kristīne Kode
Ingu pazīstu gadu. Zelta vērts cilvēks, īsā laika posmā var paveikt lielus darbus. Cits pie projekta rakstīšanas sēž nedēļām – viņai tas ir divu trīs vakaru darbs. Ideju ģenerators. Kad klubā rodas kāda laba doma, pēc brīža skaties – pieteikuma anketas jau aizpildītas, turklāt angļu valodā, kas nepieciešams ES projektiem.
