Jelgavas dome apgalvo, ka iecerēto darījumu nevar ietekmēt.
Jelgavas dome apgalvo, ka iecerēto darījumu nevar ietekmēt
Konkurences padome (KP) atļāvusi “Dalkia Latvia” iegādāties apkures pakalpojumu sniedzēju Jelgavā un Valmierā –
uzņēmumu “Jaunā fabrika”. Tas pērn kļuvis par SIA “Jelgavas koģenerācija” kontrolpaketes īpašnieku. Pašvaldība atzīst, ka informācija par darījumu tai ir jaunums un ietekmēt šo procesu neesot iespējams.
Pēc darījuma “Dalkia Latvia” būs iespēja sākt apkures pakalpojumu sniegšanu Latvijā.
KP darījumu atļauj
Apvienošanās tiks īstenota, pamatojoties uz “Dalkia Latvia” pērna gada 5. oktobra pirkuma līgumu ar “Jaunās fabrikas” vienīgo dalībnieku Valdi Rupmeju par 100 procentu uzņēmuma daļu iegādi. Tādējādi radīsies iespēja integrēt SIA “Jelgavas koģenerācija” un a/s “Valmieras enerģija” “Dalkia” uzņēmumu grupā.
KP atzīst, ka pakalpojuma izmaksu nepamatotam kāpumam nevajadzētu notikt, jo tarifus regulē. “Dalkia Latvia”, iegādājoties 100 procentu “Jaunās fabrikas” daļu, tirgus daļu īpatsvars nemainīsies, jo abi uzņēmumi darbojas dažādās pilsētās. Tādējādi darījumā tikai viens tirgus dalībnieks nomainīs otru.
Pašvaldība nevar ietekmēt
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš pirms došanās uz Maskavu atzinis, ka pašvaldība kopā ar SIA “Jelgavas koģenerācija” turpina darbu pie Latvijas – Vācijas vides aizsardzības pilotprojekta realizēšanas, kura laikā paredzēts modernizēt pilsētas siltumapgādi. KP lēmumu par atļauju “Dalkia Latvia” iegādāties SIA “Jaunā fabrika” kapitāla daļas pašvaldība nevarot ietekmēt.
Domes priekšsēdētāja vietnieks komunālās saimniecības jautājumos Aigars Rublis pauž, ka informācija par darījumu viņam ir jaunums, turklāt viņš esot atvaļinājumā. A.Rublis atzīst, ka SIA “Jelgavas koģenerācija”, kam iznomāta a/s “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums” (STU), darījums bija jāsaskaņo ar pašvaldību. Viņš tuvākajā laikā par to interesēšoties.
STU valdes priekšsēdētājs Harijs Veģeris, kura vadītajai institūcijai jāuzrauga ar koģenerāciju noslēgtais STU nomas līgums, teic, ka tās nav valdes funkcijas, jautājums ir pilsētas domes kompetencē. “Lielās zivis apēd maziņās. Tā tas pasaulē bieži notiek,” tā H.Veģeris.
Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks norāda, ka iekšējās lietas, šajā gadījumā īpašnieku izmaiņas, “Jelgavas koģenerācijai” nav jāsaskaņo ar pašvaldību.
Īpašnieks – Šķēles cilvēks
“Jelgavas koģenerācija” valdes locekle Aina Bataraga piekrīt, ka pašvaldība par darījumu nav informēta. Vēlmi iegādāties uzņēmumu līdztekus “Dalkia” izteikušas arī citas kompānijas, ko viņa neesot pilnvarota nosaukt. “Dalkia” KP vērsusies, lai noskaidrotu, vai darījums iespējams.
Komercreģistru datu bāze, ko apkalpo “Lursoft”, liecina, ka SIA “Jaunā fabrika” par “Jelgavas koģenerācija” 75 procentu īpašnieci kļuva 2007. gada jūlijā, nomainot SIA “DDC lielformāts”. Vēl 10 procentu koģenerācijas akciju pieder A.Bataragai, 15 procentu – otram valdes loceklim Edgaram Līcim.
Ar “Jaunās fabrikas” vienīgo īpašnieku V.Rupmeju “Ziņām” vakar neizdevās sazināties. Viņa vārds izskanējis saistībā ar Andri Šķēli, piemēram, neviennozīmīgi vērtētā pilnsabiedrības “Ekodoktrīna – Getliņi” loma Rīgas atkritumu apsaimniekošanā.
“Jaunā fabrika” ir līdzīpašniece “Valmieras enerģijā”, “Liepājas enerģijā”, “Jelgavas koģenerācijā”, kā arī uzņēmumos “Biotransform” un “Komunikāciju vadība”, kur “Jelgavas koģenerācija” kontrolē 100 procentu.
Francijas “Dalkia International S.A.” Latvijas uzņēmuma “Dalkia Latvia” vadītājs Guntars Kokorevičs pauž, ka KP atļaujas saņemšana ir tikai viens darījuma posms, pašlaik tas vēl neesot tādā stadijā, lai apgalvotu, ka pirkums tiešām notiks. “Dalkia” kā ilgtermiņa investora darbība būšot vērsta uz attīstību un sākto procesu turpinājumu.
