Nekustamo īpašumu cenas un darījumu īpatsvars mazinājies.
Nekustamo īpašumu cenas un darījumu īpatsvars mazinājies
Pēc valdības pretinflācijas plānā ieviestajām prasībām kredītņēmējiem arī Jelgavā jūtami samazinājies nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas īpatsvars. Cenas sarukušas, tomēr būtisku to kritumu dzīvokļu tirgū speciālisti neprognozē.
Pērn pirmajā pusgadā nekustamo īpašumu cenas Jelgavā turpināja palielināties, savukārt vasarā sāka iezīmēties pakāpeniska samazināšanās, pagājušā gada decembrī pilsētā un apkaimē sasniedzot gada sākuma līmeni, secina “Arco Real Estate” Jelgavas filiāles vadītājs Uģis Skrupskis.
Interesējas izziņas nolūkos
Aivars Kalniņš no individuālā komersanta uzņēmuma “Jēkabs” ievērojis, ka pirms VID izziņu par ienākumiem pieprasīšanas bijis uzrāviens un posmā starp pretinflācijas plāna pieņemšanu un stāšanos spēkā visi steiguši ņemt kredītus, radot pretēju efektu. Otrajā pusgadā darījumu īpatsvars sarucis gandrīz uz pusi. Dažādiem mākleriem pieredze ir atšķirīga, bet statistika pārlieku atšķirības neuzrāda. Darījumu īpatsvara sarukšanas dēļ nekustamā īpašuma firmu apgrozījuma lielāko daļu veido vērtēšana. “Laša šķēlīte kļuvusi plānāka,” “Latio” Jelgavas biroja speciālistam Viktoram Svirkovskim piekrīt citi kolēģi.
Tirgus svārstību dēļ dzīvokļu piedāvājums pēdējā pusgadā bijis nevienmērīgs, tomēr kopumā palielinājies, savukārt pieprasījums – samazinājies. Pircēji ieņēmuši nogaidošu pozīciju. U.Skrupskis viņu interesi raksturo kā nemainīgu un regulāru, tomēr tā lielākoties ir tikai izziņas līmenī.
Tāpat kā 2006. gadā arī pērn pircēji, kas Jelgavā un tās apkaimē iegādājušies nekustamos īpašumus, sadalījušies vienmērīgi – apmēram puse ir vietējie, bet puse – rīdzinieki. Lielākais pieprasījums ir pēc labiekārtotiem dzīvokļiem pilsētas centrā vai tuvu tam. Pircēji no Rīgas iecienījuši RAF mikrorajonu, arī Asteru ielas apkaimi. Atturīga ir attieksme pret depo rajonu. Arī 4. līnijā pārdot mitekli ir problemātiski. “Lai gan rajons ļoti labs, tur nevar iztikt bez sabiedriskā transporta, un lielākai ģimenei tas mēnesī izmaksā visus simts latus,” lēš A.Kalniņš.
Būtiski nav kam kristies
V. Svirkovskis spriež, ka no pagājušā gada marta, aprīļa, kad cenu kāpums sasniedza augstākās robežas, dzīvokļu cenas mazinājušās par 15 – 20 procentiem. “Vienu brīdi otrreizējo dzīvokļu tirgū kvadrātmetra cena stabili turējās 1000 latu robežās, tagad tā ir ap 800 latu vai nedaudz vairāk.” Bija laiks, kad labi kotējās mitekļi Ozolniekos, kas bija par procentiem 15 dārgāki nekā Jelgavā, tagad pieprasījums mazinājies.
Pēc “Arco Reale Estate” datiem, pagājušā gada decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā svārstījās no 1050 līdz 1280 eiro kvadrātmetrā. Jaunajos projektos tās bija no 1280 līdz 1500 eiro. Bauskas rajonā par dzīvokļa kvadrātmetru prasīja no 280 līdz 700 eiro, bet Iecavā – pat līdz 1060 eiro, savukārt Dobelē un rajonā – no 420 līdz 700 eiro.
Nekustamā īpašuma speciālisti atzīst, ka ik mēnesi tirgū parādās daži lēti dzīvokļi. Tas saistīts ar mākleriem, kas savulaik kredītā spekulatīvos nolūkos iegādājušies ne vienu vien īpašumu. Tagad tirgus izmaiņu dēļ viņi vairs netiek galā ar maksājumiem un īpašumu pārdod lētāk. Tie, kam tagad “kurpe nespiež”, ieguldīto ar laiku dabūs atpakaļ. Tā kā Jelgavā ir mazs jauno dzīvokļu īpatsvars, galvenokārt ir renovētās mājas, pieprasījums saglabāsies. Līdz ar to turpmāk būtisks cenu kritums otrreizējā mājokļu tirgū, sevišķi remontēto vidū, neesot gaidāms.
Nekustamā īpašuma speciālisti ievērojuši, ka no biznesa aiziet tie, kurus vairs neinteresē pats process, bet tikai “uzvārīšanās par 30 – 50 – 100 procentiem”. “Ne viens vien no tiem, kas gāja uz “urrā”, pameta darbu un pievērsās spekulācijām, no nekustamo īpašumu biznesa ir atmucis uz algotu darbu.”
Jauno projektu tirgū Jelgavā pērn veikts samērā maz. Renovētas daudzdzīvokļu ēkas Tērvetes, Zirgu, Pasta un Atmodas ielā, kur attīstītāju struktūras veic arī realizāciju. Dzīvokļu cenas tajos decembrī bija no 1280 līdz 1500 eiro kvadrātmetrā. Jānis Spička no “AR projekti” atzīst, ka situācija pasliktinājusies. Daļai Tērvetes ielas mājā rezervēto dzīvokļu nācies meklēt jaunus saimniekus, jo ne visi varējuši tikt pie kredīta. Pašlaik saimnieku vēl nav 26 no 60 dzīvokļiem. To pārdošanas cena nav mainīta kopš pagājušā marta. “1200 latu kvadrātmetrā Jelgavai ir augsta, taču dzīvokļi ir ar pilnu apdari un citu aprīkojumu.” “AR projekti” Jelgavā plāno būvēt daudzdzīvokļu māju Dārzu ielā. Jauni mitekļi solās būt arī Akadēmijas ielā un pie LLU Sporta nama. Speciālisti skeptiski raugās uz iespējām bez problēmām par 1800 latiem kvadrātmetrā realizēt dzīvokļus jaunajā projektā Ozolniekos.
***
Viedokļi
Aivars Kalniņš no individuālā komersanta uzņēmuma “Jēkabs”
Kad tirgus “noštopējas”, daudz atkarīgs no laimes spēles. Joprojām gadās, ka, piemēram, dzīvokli Ganību ielā izdodas pārdot gandrīz par tādu pašu summu kā pilsētas centrā.
Viktors Svirkovskis, firmas “Latio” tirdzniecības speciālists
Agrāk dzīvokli varēja pārdot vidēji mēneša laikā. Tagad nepieciešams ilgāks posms. Pārdevējam jārēķinās vismaz ar trim mēnešiem.
Uģis Skrupskis, “Arco Real Estate” Jelgavas filiāles vadītājs
Līdz ar grūtāk pieejamiem kredītiem palielinājusies interese par dzīvokļu īres tirgu. Tā kā tās cenas Rīgā strauji aug, daļa iedzīvotāju meklē iespēju īrēt dzīvokli tālāk no galvaspilsētas.
