Palīdzēt to noskaidrot zemgaliešus aicina Raiņa muzejs.
Palīdzēt to noskaidrot zemgaliešus aicina Raiņa muzejs
Raiņa dzīvi un daiļradi pētījuši daudzi, tomēr vēl joprojām ir līdz galam neizzinātas tēmas un nenoskaidroti jautājumi. Viens no tiem – kas ir dancka (danska), noslēpumainā puķe, kuras smarža 20. gadsimta sākumā ierosinājusi Raini uzrakstīt veselu dzejoļu krājumu.
Rainis teicis: “Ir dzejnieki, kas ņem vairāk no kultūras ierosinājumus, un ir tādi, kas ņem tieši no dabas. … Es – gandrīz tikai no dabas.” Dažādi koki, ziedi, galvenokārt pļavu, lauku puķes, kas iepazītas jau bērnībā Pliekšānu ģimenes dzīvesvietās, bieži sastopamas Raiņa darbos, dzejā, kur dominē arī šo ziedu smaržas.
Dzīvodams Šveicē, viņš veidojis herbāriju, kam meklējis dzimtenei raksturīgos augus. Būtiskas Rainim vienmēr bijušas arī smaržas, kas izraisījušas dažādas asociācijas. Tā, piemēram, trimdā viņš sajutis kādas puķes – danckas – smaržu, kas uzjundījusi atmiņas par bērnību, Berķenelē pavadīto laiku. Šīs atmiņas ir tik spēcīgas, ka to ietekmē tapis vesels dzejoļu krājums “Čūsku vārdi”, par kura rašanos dzejnieks atceras: “Tas bij Kastaņolā. Es parasti pavadīju laiku brīvā dabā. Mīlēju gulēt uz lauka. Tā guļot es reiz sajutu danckas smaržu. Šo puķi es ļoti mīlēju bērnībā, un manā dzimtenē Berkenhēgenē viņu bija daudz. Svešumā dzīvojot, es to nebiju sastapis. Te piepeši, danckas smarža. Viņa man sauca atmiņā manu bērnību un manu dzimteni. “Tas bij tik sen” – ieskanējās man dvēselē, un uz šīs ieskaņas, uz šī teiciena uzbūvēts viss dzeju cikls “Čūsku vārdi”. Viss šis krājums ir manu bērnības atmiņu simbols.”
Līdz šim nav izdevies noskaidrot, kas tā tieši ir par puķi – dancka. Velta Rūķe-Draviņa mēģinājusi uzzināt ko vairāk un nonākusi pie secinājuma, ka danckas vārds ticis lietots Zemgalē, tomēr precīzas ziņas par to nav izdevies iegūt. Tāpēc, ja kāds no jums, izlasot šo rakstu, var sniegt informāciju, lūdzu atsaucieties pa tālruni 29487589 vai epastu: [email protected]. Būšu pateicīga par katru ziņu.
