Šobrīd pavērušās plašas iespējas, sevišķi valsts līmenī , lai
beidzot pārietu uz racionālu darbu pie vienotas mūsu radurakstu
(ciltskoku) kvalitatīvas datubāzes(DB) veidošanas.
Sādas digitalizētas( virtuālas) datubāzes jau izveidotas
daudzās pasaules valstīs un ir pieejamas pat internetā (kaut arī
vēl nepilnīgas), taču pie mums šis darbs vēl tikai priekšā un
dīvaini, kāpēc tik maza uzmanība pievērsta šai lietai, kas pavērtu
lielas iespējas reālāk apzināt mūsu šenčus, dzimtas, dziļāk
ieskatīties mūsu vēsturē , arī reālāk izvērtēt tagadni un
prognozēt nācijas atīstību turpmāk.Zināmu darbu ir paveicis Valsts
Vēstures arhīvs digitalizējot daļu no arhīva fonda
dokumentiem(baznīcas grāmatām) no 1824. llīdz 1905. gadam.
Dokumentu saturs ir attēlu veidā, tas tagad katram pieejams
internetā (www.lvva-raduraksti.lv).,
taču nav ērti lietojams, jo formāts nepieļauj personu automātisku
meklēšanu pēc atslēgas vārda, kā tas būtu speciālas DB gadījumā.,
atliek vien vizuāla meklēšana, kas var prasīt ievērojamu laiku, jo
teksti ir rakstīti ar roku un daudzi vācu vai krievu valodā un ne
labākā izpildījumā.Vēl jāņem vērā, ka datumi ir uzrādīti pēc
Juliāna kalendāra (t.i.datumam jāpieskaita 13 dienas, lai tas
atbilstu mūsdienu Gregora kalendāra datumam), sarakstos nav arī
personu , kuri attiecīgā draudzē nav kristīti. Nav
zināms, kad tiks digitalizēti rajonu un pilsētu dzimtsarakstu
nodaļu reģistru dati, kuri tiek uzglabāti sākot jau ar 1906.gadu,
nav saprotams, kāpēc šis svarīgais darbs atstāts novārtā. Mūsu
tautas vēsturiskie arhīvi ir niecīgi salīdzinot ar citu tautu,
dinastiju arhīviem, jo svešās varas vēsturiskā gaitā apzināti
ignorēja to veidošanu ,daļa vienkārši tika iznīcināta. Arī
mūsdienās dažiem ir velme darboties vidē, kur maz publiskās
informācijas, taču viena lieta ir personas datu aizsardzība,
pavisam cita- lai tādi dati valstī vispār eksistētu un tie būtu
pietiekoši kvalitatīvi un likumā noteiktā kārtībā pieejami.
Absolūti nepieņemama būtu situācija, kad arhīvi aprobežotos tikai
ar dārgiem maksas pakalpojumiem privātpersonām, ignorējot vienotas
DB veidošanu. Jau ilgāku laiku internetā
pieejamas vairākas labas programmas (pat bezmaksas, taču ne
latviskotas) ciltskoku (family tree) veidošanai.Svarīgi, lai
dokumentu dati pēc ievada tiktu saglabāti speciālā DB kādā
starptautiski plaši lietotā datu apmaiņas formātā (piem.Gedcom, FTW
), jo tad nebūs problēmu ar datu apmaiņu-DB vai tās daļu varēs
pievienot citai līdzīga formāta datubāzei (failam), vai atlasīt no
citas DB sev vajadzīgos datus. Katrs, kuram ši ieta intresē un ir
savācis datus par saviem senčiem, radiniekiem, var pats ar
attiecīgu datorprogrammas palīdzību veidot virtuālos radurakstus ,
lieki ar roku nezīmējot ciltskoka shēmas vai tabulas , jo to
paveiks dators ar attiecīgas programmas palīdzību , izveidos pat
grāmatu vai ieliks shēmu kādā reālā interneta blogā un daudz ko
citu .Ar failem var apmainīties starp radiniekiem, lai tie
pievienotu savus datus vai ko izlabotu, veidojot kādas grupas
vienotu DB (failu), kas būtu zināms ieguldījums kopējā
lietā.Līdzīgu darbu valstij vajadzētu organizēt pa reģioniem , par
pamatu ciltskoku DB veidošanai izmantojot, piemēram , iedzīvotāju
reģistra datus. Parasti ciltskoku DB ir iespēja
uzglabāt ļoti daudzveidīgu informāciju par personām, bez
tradicionāliem civilstāvokļa akta datiem, ir tādi, kā
medicīniskie, faktoloģiskie (ticība, tautība, specialitāte un c.),
piezīmes, pat audio un video. Piemēram, pievienojot personu
fotogrāfijas, var skatīt ciltskoku kā attēlu galeriju, pēc
fotogrāfijas daži jaunākie datu meklētāji spēj pat sameklēt tai
līdzīgus attēlus citās pasaulē izveidotājās DB. Atīstoties IT, var
sagaidīt daudz citas iespējas, piemēram , izmantojot savu DB un
pieslēdzoties kādām videobibliotēkām, automātiski veidot
videofilmas kādā izvēlētā vēsturiskā laikā un telpā. Jāpiezīmē, ka
ar laiku , papildinot savu DB ar jaundzimušiem vai laulāto pušu
ciltskokiem, tā var saniegt milzīgus izmērus un radīt problēmas
tās apstrādei, to nesadalot .Tikai tad , kad tiks izveidota DB
visas valsts mērogā, šī problēma pamatā tiks atrisināta, jo ,
pirmkārt, katra persona ģeneoloģiskajā struktūrā tiks iekļauta
vienu vienīgu reizi (to nodrošinās pati programma , bez tam, pie
DB apvienošanas dati nevarēs būt pretrunīgi), otrkārt, valsts
institūcijām nevajadzētu rasties tehniska rakstura problēmas.
Veidojot vienotu DB varētu plaši izmantot arī individuāli vai
grupveidā veidotās DB, kas ļautu ievērojami ietaupīt laiku un
resursus, tikai šeit vajadzīga pareiza valsts
politika.
P.s. Šī raksta visas autortiesības ir
aizsargātas
