Ar Lūcijas Ņefedovas izrāžu nedēļas iestudējumiem iepazīstina jubilāre.
Ar Lūcijas Ņefedovas izrāžu nedēļas iestudējumiem iepazīstina jubilāre
Pēc Alunāna teātra izrādes “Es jums stāstīšu, ko var dzirdēt, ja ieklausās…” kultūras namā 3. februārī pulksten 14, kur uzskatus par dzīvi, mākslu un darbu paudīs Gunāra Priedes lugu varoņi, apveikumus 75 gadu jubilejā uzklausīs teātra ilggadējā režisore Lūcija Ņefedova. Tas būs noslēgums jubilejas izrāžu nedēļai, kad uz kultūras nama skatuves varēs redzēt desmit darbus no jubilāres vadīto kolektīvu repertuāra. Turpinot izrāžu nedēļas iecerē pausto domu – ļaut autoram runāt caur viņa darbiem –, “Ziņas” šoreiz lūdza režisorei dalīties, viņasprāt, būtiskākajās atziņās un izjūtās, kas saistās ar astoņiem darbiem no minēto izrāžu klāsta. Saruna aizritēja garām diviem Ādolfa Alunāna darbu iestudējumiem – citkārt dāsni pieminētajai naivisma stila pērlei “Muceniekam un muceniecei” un viencēlienam “Pašu audzināts” (tās abas būs skatāmas 28. janvārī pulksten 19). Tas tāpēc, ka Lūcija Ņefedova un Alunāns – šim stāstam vienam pašam būtu jāvelta ne viena lappuse vien. ?
26. janvārī plkst.16 – J.Švarcs “Parastais brīnums”. Režisore L.Ņefedova
Svarīga izrādes īpatnība ir jaunie. Daudziem Alunāna teātra studijas audzēkņiem šīs bija ugunskristības uz lielās skatuves, viņu sniegums ieguva pirmo jūtamo aktiera “piegaršu”. Man patīk arī Švarca domas un pārdomas. Jau viens pats karalis vien ir ko vērts – ar to, kā visus savus netikumus un noziegumus uzkrauj uz senču pleciem (sak, tāds varmāka nu esmu piedzimis) un atgādina: daudzus uztrauc nevis pastrādātā neģēlīgums, bet nepieciešamība rast attaisnojumu. Ja tas ir gana iespaidīgs, viņuprāt, viss kārtībā.
27. janvārī plkst.16 – R.Blaumanis “Trīnes grēki”. Režisors A.Matisons
Neesmu šīs lugas fane, jo, manuprāt, Blaumanis ļoti nežēlīgi izsmej cilvēciski tik saprotamo galvenās varones tiekšanos pēc sirdssiltām attiecībām. Arī šai izrādei zīmīga jaunās maiņas piedalīšanās.
29. janvārī plkst.19 – V.Šekspīrs “Divpadsmitā nakts”. Režisors A.Matisons
Šekspīrs ir katra teātra “pārbaudes akmens”, un šī ir izrāde, kurai gribas paredzēt izaugsmes iespējas.
30. janvārī plkst.19 – A.Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Režisore L.Ņefedova
Pustoņu un otrā plāna meistars, G.Priedes dramaturģiskais dvīņubrālis, kas ļoti mīl cilvēkus un pret varoņiem izturas kā pret draugiem, iejūtīgi uzklausot viņu sāpi. Manu patriotes sirdi atkausē arī tas siltums, ar kādu Arbuzovs atceras Latviju, Rīgu, Jūrmalu, kafijošanu un ābolkūku ēšanu…
31. janvārī plkst.19 – V.Mhitrjans “Atdodiet vecmāmiņu”. Režisore L.Ņefedova
Kārtējo reizi pierādās tas, ka laba dramaturģija ir aktuāla vienmēr, jo sadzīviskās attiecības, to samezglojumi tagad, 17 gadu pēc brīvlaišanas, taču ir tādi paši kā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados padomjlaikos. Spēkā paliek arī viens no lugas galvenajiem atzinumiem: tikai tad, kad cilvēka vairs nav mūsu vidū, īsti saproti, ko viņš mums nozīmējis. Priecē, ka skatītāju rindās manu daudz jauniešu un dzirdu, ka izrāde viņiem šķiet aizraujoša. Šo darbu spēlē otrs manis vadītais kolektīvs – Zaļenieku teātris, kam kāpšana uz Jelgavas kultūras nama Lielās zāles skatuves ir gan lieli svētki, gan atbildība, ar ko jāaprod.
1. februārī plkst.19 – Dž.Alens “Četrdesmit karāti”. Režisore L.Ņefedova
Neliegšos, man patīk lasīt bestsellerus. “Četrdesmit karāti” tāds ir. Un, lai kādos domu augstumos mēs reizēm arī nelidinātos, neaizbēgt no dzīves – viena liela bestsellera, kur mēdz klāties gluži kā ķinītī ar neparedzamiem sižeta pavērsieniem. Izrāde ir arī kā himna mīlestības neizskaidrojamībai, neatšifrējamībai.
2. februārī plkst.16 – Dž.Kiltijs “Mīļais melis”. Režisore L.Ņefedova
Ja būtu jāizvēlas viena jubilejas izrāde, tā būtu daudz spēlētais “Mīļais melis”. Ar tās pārdomām, lielas aktrises dzīves gājuma un laikmeta peripetiju (19. gadsimta deviņdesmitie – 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigas ). Tas ir arī Pirmais pasaules karš, Otrā pasaules kara priekšvakars, un nevar pajautāt trāpīgāk kā Bernards Šovs, kad viņš vaicā, kāpēc sievietes nesaceļas, bet dzemdē bērnus, ko sūtīt nogalināt karā. Kāpēc cilvēce par svarīgāko nekad nav varējusi vienoties bez asinsizliešanas? Nekas nav mainījies uz labu arī 21. gadsimtā. Nav spēka, kas varētu apturēt slaktiņus dažādās pasaules malās. Stellas un Šova sarakste turpinās pusgadsimtu un fascinē ar to “kosmisko līmeni”, kādā paceltas tās varēja tik ilgi neatdzist.
3. februārī plkst.14 – G.Priede “Es jums stāstīšu, ko var dzirdēt, ja ieklausās…”. Režisore L.Ņefedova
Iestudējums, kurā izmantoti teksti no dažādiem Priedes darbiem un kas gluži vai atbrīvo mani no garāku uzrunu teikšanas svētku reizes. Ja gribat dzirdēt manas domas par dzīvi, darbu, mākslu, – tur tās izskan.
