Atbild vecāki un pedagogi.
Atbild vecāki un pedagogi
Lāsma Stašule Ozolnieku vidusskolas ārpusklases darba organizatore
Skolēni mēdz būt nežēlīgi
Domāju, ka jā, vēl jo vairāk – ņemot vērā sabiedrības sociālo noslāņošanos. Skolēni diemžēl šajā ziņā mēdz būt nežēlīgi un ļoti pievērš uzmanību citu drēbēm, sak, “tu esi spics, jo tev ir dārgi džinsi, bet man tādu nav!”.
Skolas formu izmaksas nebūtu zemas, taču – vai vecākiem sanāktu lētāk, atsevišķi pērkot dažādas drēbes? Ideāli būtu, ja izmaksas par skolēnu uniformām daļēji segtu pašvaldība, daļēji – bērnu vecāki.
Manuprāt, skolas formu ieviešanas gadījumā pozitīvi būtu tas, ka bērnus uz ielas varētu atpazīt, kā to redzam ārzemju filmās, tas veicinātu arī tādu kā vienotību, piederības izjūtu savai skolai un izlīdzinātu sociālo plaisu. Turklāt no rīta nebūtu jādomā, ko šajā dienā vilkt mugurā. Arī pati skolas gados nēsāju formu, un šāda kārtība nemaz netraucēja.
Kārlis Boldiševics biedrības “Vecāki Jelgavai” vadītājs
Sākumā var vienoties par krāsām
Būtu labi, ja vecāki kopā ar mācību iestādi spētu vienoties par skolēnu apģērbu. Es nedomāju tikai formu, kas daudzu skatījumā uzliek zīmogu, sākumā varētu vienoties par apģērba krāsām. Tas palīdzētu arī uzlabot skolēnu uzvedību uz ielas, jo viņi uzreiz būtu atpazīstami.
Vienots apģērbs var būt arī līdzeklis, lai uzlabotu patriotismu, veicinātu piederības izjūtu komandai. Piemēram, 3. pamatskolā, kur 60 procenti vecāku nobalsoja par vienota apģērba ieviešanu, esam nolēmuši tā toni tuvināt valsts karoga krāsām, sākumā ieviešot formas jakas, vestes vai džemperus. Arī Valsts ģimnāzija jau izrādījusi interesi diskutēt par šiem jautājumiem.
Viena apģērba gabala izmaksas ir 10 – 15 latu robežās, un tā nav liela nauda, ja ņem vērā, ka drēbes bērnam jāpērk tik un tā. Ideāli būtu, ja pašvaldība novērtētu savus nodokļu maksātājus, vislabāk – parūpējoties par mācību grāmatām. Vecākiem atliktu līdzekļi skolēnu formām.
Inese Bandiniece, 4. vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā
Tas ir katras skolas un vecāku ziņā
Uzskatu, ka tā ir katras skolas un skolēnu vecāku izvēle. Mācību iestādēs mēdz būt savas tradīcijas, un tās būtu jāņem vērā. Varētu sākt ar kādu vienotu skolēnu apģērba elementu – kreklu, vesti vai kaklasaiti.
Diskutējams ir jautājums, vai tas mazinātu sociālo plaisu, manā skatījumā – tikai daļēji. Mūsu skolā problēmas, kas rodas sociālās atšķirības dēļ, nav tik izteiktas, runa varētu būt tikai par atsevišķiem gadījumiem. Taču, arī ieviešot skolas formas, tie, kuri vēlas izrādīties, atradīs citu veidu, kā to izdarīt.
Šie jautājumi, tajā skaitā ar skolēnu formām saistītās izmaksas, skolas padomei būtu jāpārrunā ar bērnu vecākiem. Pieļauju, ka skolēnu formu ieviešanā ar finansēm varētu līdzdarboties arī pašvaldība.
