«Nojauc ēkas un atbrīvo darbiniekus» (30. janvāris).
“Nojauc ēkas un atbrīvo darbiniekus” (30. janvāris)
inne: Super! Iznīcinām visu, kas tautas ziedots un celts. Vedam iekšā visu, ko varenā Eiropa saražojusi. Tajā pašā laikā Vācijā, Polijā, Beļģijā un Francijā bietes aug griezdamās un cilvēkiem darbs nodrošināts. Bet mēs jau esam bagāti, varam no savām niecīgajām algām uzturēt bezdarbnieku armiju.
“Bijām pārāk optimistiski” (29. janvāris)
Jānis: Ir naivi cerēt, ka, pasakot divus vārdus – ražot un uzkrāt –, atrisināsim mūsu valsts mākslīgi radīto problēmu inflāciju. Jau kopš Latvijas atjaunošanas tās ekonomikas pamatā ir tirdzniecība, nevis ražošana. Lai ražotu vienalga ko, ir trīs prasības: nepieciešama bāze, labvēlīga nodokļu politika un produkcijas realizācijas iespējas. Mums nav izpildīts neviens šis nosacījums. Laukiem atvēlētos miljonus saņem tikai lielās saimniecības, kas no kopskaita ir apmēram viens procents. Projektu izstrāde ir tik birokrātiski sarežģīta, ka to var izdarīt vien retais, bet konsultāciju dienests visiem nespēj palīdzēt. Arī pievienotās vērtības nodokļa veids ir ražošanu bremzējošs, jo palielina izejvielu un gala produkcijas cenu. Mums pilnīgi likvidēts iekšējais mazais tirgus.