Baltiešu priekšstats par to, kas ir mūsdienu medaļu māksla, ne vienmēr sakrīt ar plašāk starptautiski pieņemtiem atzinumiem.
Baltiešu priekšstats par to, kas ir mūsdienu medaļu māksla, ne vienmēr sakrīt ar plašāk starptautiski pieņemtiem atzinumiem.
Garajā vēsturē nereti līdz nepazīšanai mainījies medaļas izskats, bet nemainīgs palicis tās uzdevums – iemūžināt notikumu, radīt taustāmu piemiņu kam netveramam, tā par medaļas būtību izstādes atklāšanā bilda muzeja direktore Gita Grase. Mūsdienās medaļu māksla pārvarējusi vai visas materiāla un formas robežas. Padomju laikos materiālus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, šajā izstādē to ir divreiz vairāk. Ir gan moderni risinājumi, kuru rašanos vēl samērā nesen būtu bijis grūti iztēloties, gan arī kaut kas tik fundamentāls un unikāls kā senatnīgs darbs akmenī – vienā eksemplārā. Tā savukārt ekspozīcijā redzamo rezumēja Latvijas medaļu mākslas kluba vadītājs Jānis Strupulis. Viņš piebilst, par spīti tam, kas sākotnēji teikts par mūsdienu medaļmākslinieka fantāzijas brīvību, daži vispārpieņemti parametri tomēr joprojām eksistē. Tie paredz, ka medaļai jābūt plakanai un reljefai, kā arī to, ka tās garākā mala nedrīkst pārsniegt 15 centimetru. Ne viens vien lietuviešu radošo meklējumu ekstravagants rezultāts, kas drīzāk uzlūkojams, piemēram, kā telpisks objekts vai sīkplastika, minētajiem kritērijiem neatbilst, un apšaubāmas ir to izredzes piedalīties plašākā starptautiskā izstādē.
Tiesa, mūsu zemes pārstāvjiem vairāk raksturīga turēšanās pie tradicionālas izpratnes par šo vizuālās mākslas veidu. Tas sakāms arī par abām jelgavniecēm, kuru darbi ir ekspozīcijā. Tēlniece Nellija Skujeniece, kam šī ir jau trešā triennāle, piedalās ar septiņām medaļām, ar diviem darbiem pārstāvēta Inita Vilks, gleznotāja, kam šī ir debija medaļu mākslā.
