Jau kādu laiku atpakaļ bija samanāmi atsevišķu sabiedrības
pārstāvju centieni pievērst uzmanību apkārt valdošajam «mīnus»
polam – sak, negatīvisma pārpārēm, nu, nekā patīkama, bezmaz vai
jālien alā vai jāierokas zemē.
Arī atsevišķi politikāņi ņēmās sunīt Latvijas Universitātes Sociālo
zinātņu fakultātes dekāni par, viņuprāt, medijos valdošo
negatīvismu. It kā visi pastulbie un nebūt ne iedzīvotāju interesēs
pieņemtie lēmumi – vai tie būtu drošības likumu grozījumi, kārtējā
neizprotamā administratīvi regulējamo cenu celšana, valsts
pasūtījumi draugu firmām un pārējie «jaukumi» būtu mediju
darbinieku izdomājumi, ko svēts pienākums aizsegt ar informāciju
par jaunām spuldzēm laternu stabos.«Pašķirstot» tepat, virtuālajā telpā pēdējos mēnešos publicēto
un iesūtītos lasītāju komentārus, skaidri izkristalizējas vēl viens
secinājums – lielākā daļa auditorijas neizprotamā kārtā ir gatava
virtuāli mētāties ar mēsliem visos virzienos un pat bez jebkāda
iemesla. Cik bieži esam gatavi pierakstīt atsauksmi ar uzslavu
sportistiem, kas izcīnījuši kārtējo godalgu, guvuši kārtējo
panākumu (un tādu mūsu pilsētā un rajonā nav mazums)? Ļoti reti,
gandrīz nemaz. Vai vēlamies atzinīgi
izteikties par to, ko paveikuši skolēni un jaunieši, radot jaunu
zīmējumu, izveidojot figūriņu, teicami nodziedot vai uzvarot kādā
konkursā? Diemžēl – ļoti reti, un, piemēram, lasītāju komentāri
rakstam par Jelgavas skaistākā pāra kronēšanu tam bija jo spilgts
apliecinājums. Te nedabisks smaids, te tetovējums, te priekštecis
strādā «neīstā amatā», te pārāk slāvisks uzvārds… Nu, kādus argumentus vēl meklēt, lai uz velna
raušanu izmētātos ar dubļiem, šādi aizsedzot pašu galveno – ka ir
ticis ieguldīts pamatīgs darbs, kā rezultātā noorganizēts lielisks
pasākums, kurā – par ko esmu pārliecināts – katrs no desmit
jauniešiem ir guvis sev ko noderīgu. Pat neizbrīnītu, ja kāds no
šiem «klusajiem un neredzamajiem» varoņiem nākamajā dienā ar pilnu
krūti iebaurotos, ka apkārt par daudz negatīvā… Nevajag kost sev pirkstos un pēc tam pašiem
kliegt, ka sāp. Elementāri kā divreiz divi.Virtuālajā pasaulē nejauši uzgāju kādas kolēģes rakstu par
līdzīgu tēmu. Varat to izlasīt šeit.Un – ja ir vēlēšanās – izteikties, ko tad par
sabiedrībā dominējošo noskaņu domājat jūs. Vēlams, saņemot drosmi
un identificējoties ar īsto vārdu, nevis slēpjoties aiz kodolīgiem
«nikiem».
