Valdībai vajadzētu nopietni apsvērt sekojošo – manuprāt, mazulis no 1 – 2 gadiem jāaudzina māmiņai pašai. Tas ir ļoti svarīgs posms bērna dzīvē.
Pašlaik māmiņu bērnu kopšanas atvaļinājums ir līdz pusotram gadam. Līdz vienam gadam valsts maksā pabalstu algas apmērā, bet pēc bērna viena gada sasniegšanas – tikai 30 latus. Bērna pabalsts – astoņi lati. Esmu vecmāmiņa, un man padomju laikā maksāja piecus rubļus. Paldies, ka par trim latiem ir palielināts pabalsts. Ko jaunā māmiņa var iesākt ar 30 latiem mēnesī? Tētis spiests strādāt divās darba vietās. Viņš bērnu gandrīz neredz.Bērnam nepieciešamo lietu cenas ir fantastiskas. Piemēram, automašīnas sēdeklīša cena ir, sākot no 50 latiem. Bet māmiņai, ja nepieciešamas brilles, par recepti vien jāmaksā pieci lati, par brillēm – 12 lati bez ietvariem. Ja māmiņa grib patikt savam vīram un atgūt glīto audumu, kāds bijis pirms dzemdībām, tad tas nav iespējams, jo ārstnieciskās vingrošanas konsultācija maksā 10 latus, plus par katru nodarbību – četri līdz pieci lati.Bērns vecumā no 1 – 2 gadiem sāk staigāt, runāt. Viņu var pieradināt pie kārtības, piemēram, uz grīdas nokritušu grāmatiņu pacelt un nolikt uz galdiņa. Bērns visu atdarina. Var iemācīt centību un neatlaidību. Šīs īpašības lieti noderēs, mācoties skolā. Padomju laikā bija obligāti jāstrādā, tiklīdz bērns sasniedza viena gada vecumu. Žēl, ka esmu daudz zaudējusi attiecībās ar bērniem.Ja māmiņa atstāj bērnu pēc viena gada vecuma ar svešu auklīti, vai viņa var strādāt ar pilnu atdevi, domājot visu laiku par to, kā jūtas bērns ar svešu tanti?Lūdzu, domāsim par jaunā cilvēka audzināšanu!Vairāku vecmāmiņu vārdā,Helena Sičevska
