Ledus skulptūru festivāls man sākās jau pagājušās nedēļas nogalē.
Ledus skulptūru festivāls man sākās jau pagājušās nedēļas nogalē. Proti, līdz ar gatavošanos pēc mēneša paredzētajai personālizstādei savācu visus instrumentus, kas būs nepieciešami šonedēļ. Lai arī liekas, ka ledus kluča apstrāde ir vienkārša, mākslinieku izmantoto rīku klāsts ir visai prāvs. Kopā ar dēlu, kas ir mans kolēģis Jelgavas pasākumā, vēlreiz pārskatījām topošo ledus skulptūru skices. Tās bija gatavas jau pirms pāris mēnešiem. Patīkami, ka dēlam šogad izdosies realizēt pagājušajā gadā pieteiktās mazās skulptūras ieceri – eskimosu bērni kopā ar jūras lauvu. Šogad tā top kā bērnu slidkalniņš.
Pirmdien dienas pirmajā pusē Rīgā vēl bija jānokārto dažas manas cunftes – skulptoru – lietas. Uz skulptūru veidošanu ieradāmies vakarā un uzreiz nonācām savu draugu lokā. Mūsu mākslinieku komandā cits citu pazīstam jau sen. Gan klātienē, gan neklātienē. Es ledus skulptūru festivālus uzskatu par īstiem tēlniecības plenēriem, kuru laikā diskusijās un darbos risinām ar tēlniecību saistītus konceptuālus jautājumus. Interesanti uzzināt jaunākās vēsmas tēlniecības pasaulē. Neizbraucot no Latvijas, gūt starptautisku pieredzi ir laba lieta, tāpēc liels paldies aģentūrai “Kultūra” par šādu iniciatīvu. Atmosfēra šeit radīta, domājot par māksliniekiem. Jā, arī neoficiālas tikšanās ir labi organizētas.
Pārējās nedēļas dienas bija veltītas darbam. Ja viss ir saskaņā – idejas un piemēroti instrumenti –, darbs sokas. Labi, ka mūsu skulptūru iecere, ņemot vērā temperatūru virs nulles grādiem, neprasīja izdarīt grozījumus. Vienīgi, ņemot vērā skatuves izmērus, tā jāveido lielāka. Turklāt lielās skulptūras mazāk pakļautas kušanai. Savukārt mazās detaļas tiek veidotas pēdējā brīdī un pievienotas lielajai pirms izstādīšanas. Kaut gan vienam otram kolēģim tādēļ nācies ieviest zināmas korekcijas. Vēlos atklāt vēl kādu interesantu šā gada iezīmi. Mēs varējām strādāt ar četru veidu ledu. Divi bija dabiskie – no Lielupes un kāda ezera Somijā. Tad vēl mākslīgi saldētais “Lāču ledus” un pavisam unikāla iespēja strādāt ar sauso ledu, kura temperatūra ir mīnus astoņdesmit grādu. Ar to jādarbojas īpaši uzmanīgi, jāizmanto speciāls tērps un instrumenti. Tā ka varu teikt, un to uzsver arī mani kolēģi, Jelgavā radīta unikāla iespēja, kas atzīmējama pat pasaules mērogā.
Šodien Jelgavā aplūkot mūsu veikumu ieradīsies daudzi draugi un kolēģi, kas ikdienā bieži vien neatlicina laiku šādiem pasākumiem. Jelgava stabili notur ledus galvaspilsētas nosaukumu, un šo festivālu ar nepacietību gaida daudzi jo daudzi īstas mākslas cienītāji. Starp citu, esmu pārliecināts, ka varat ierakstīt vārdu arī citā ar skulptūrām saistītā jomā – par izcili izdevušos var saukt smilšu skulptūru festivālu, kas risinājās pagājušā gada vasarā.
