Uz «Ziņu» jautājumiem atbild Saeimas deputāts, Tautas partijas priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.
Uz “Ziņu” jautājumiem atbild Saeimas deputāts, Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.
Kāds, jūsuprāt, būtu valstij visizdevīgākais “Lattelecom” privatizācijas modelis?
Tas ir ļoti sarežģīts darījums. Ņemot vērā vēsturi un kļūdas, ko pieļāvušas valdības, sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, kad tika slēgts mierizlīgums, saglabājot pirmpirkuma tiesības uz kapitāldaļām skandināviem, valdība kļuvusi par ķīlnieku. Tā nevar veikt izdevīgāko darījumu bez partneru piekrišanas. Par veiksmi varētu uzskatīt to vien, ja šāds darījums notiktu, jo situācija ir ļoti sarežģīta – “Telia Sonera”, kam ir pirmpirkuma tiesības, vēlas monopolu, citi – nē. Tagad valdība izšķīrusies LMT daļas realizēt skandināviem, bet “Lattelecom” saglabāt valsts rokās un mēģināt pārdot izsolē. Šāds darījums ir daudz komplicētāks.
Vai izdevīgāks?
To grūti novērtēt, viss atkarīgs no tirgus konjunktūras, cenu struktūras. Rudenī tika pasūtīts novērtējums, un tobrīd cenām bija tendence augt. Bet, redzot, kas fondu tirgos noticis pēdējos mēnešos, kad kompāniju vērtība krītas, jāatzīst, ka process ir “slidens”. Rudenī mums varbūt būtu laimējies, iegūstot augstāko iespējamo cenu, bet pēc tam fondu biržās sekoja atslābums. Kas notiks šogad, neņemos spriest. Ja kāds to spētu paredzēt, viņš būtu ļoti bagāts.
Kā vērtējat pretinflācijas plāna īstenošanu?
Uzskatu, ka inflācija ir objektīva parādība. Tagad Eiropā tā ir augstākā pēdējos 15 gados, un tai ir objektīvi apstākļi, kas lielā mērā saistīti ar cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, turklāt atjaunojamos energoresursus pamatā ražo no pārtikas produktiem. Tikt ar inflāciju galā lokāli nav cerību. Ko varam darīt – nenonākt līdz nekontrolējamam inflācijas līmenim. Tiesa, rudens šajā ziņā izrādījās katastrofāls – dubultojās graudu iepirkumu cenas, arī naftas cena sasniedza 100 dolāru atzīmi. Pretinflācijas plāna punkti ir drastiski un vērsti uz iekšzemes patēriņa mazināšanu, taču valdība nedrīkst nokavēt brīdi, kad vairāki “smagi” lēmumi jāatceļ. Ir manāms, ka ekonomika “atdziest”, taču svarīgi tai dot otro elpu. Nedrīkstam pieļaut situāciju, kad ekonomikas attīstība apstājas, bet inflācija paliek. Pilnībā atbalstu valdības nostāju neveikt papildu inflācijas apkarošanas pasākumus.
Kādēļ kredītu bums netika piebremzēts dažus gadus agrāk?
Valdības rokās nav instrumentu nopietnai kreditēšanas ierobežošanai, tas ir Latvijas Bankas (LB) lauks. LB vairāku gadu garumā palielināja obligātās rezerves pret nedrošiem kredītiem, ierobežojot naudas resursus bankām. Redzot, ka cilvēki patiešām ir vieglprātīgi, valdība piespieda bankas prasīt izziņas par reālajiem ienākumiem.
Ja tas būtu darīts dažus gadus agrāk…
Bet tas ir banku risks! Tām pašām jāsaprot, ko dara! Neteikšu, ka izziņu pieprasīšana tika ieviesta par vēlu. Varējām ekonomiku atdzesēt un vispār nepiedzīvot izaugsmi. Bet mums bija dota iespēja trīs gados piedzīvot tādu attīstību, kas normāli panākama piecos gados. Tā ir izšķiršanās – bremzēt ekonomiku vai celt valsts labklājību. Es vienmēr esmu bijis par straujāku attīstību, jo īpaši labvēlīgā periodā, kad pasaulē ekonomika virzās augšup. Kad kļuvu par valdības vadītāju, lielākā problēma bija – cilvēki brauca uz Īriju, algas zemas. Bet tās var palielināt, tikai strauji attīstot ekonomiku. Tad parādījās blakus efekts – kreditēšana, risks iedzīvotājiem. Bet te lēmumi jāpieņem katram pašam – vai var atļauties dārgu kredītu, jaunu automašīnu un tā tālāk. Uzskatu, ka no savas puses kļūdas nepieļāvām. Ko varbūt varēja izdarīt labāk – pusgadu ātrāk sākt pretinflācijas plāna pasākumus, taču tas bija priekšvēlēšanu laiks, un šādi lēmumi būtu nepopulāri.
Kā valstī tiek ievērots taupības režīms?
Nevaru teikt, ka es būtu apmierināts ar to, kā gada beigās rīkojas valsts institūcijas. Cilvēkiem ir tendence tērēt, to ierobežot grūti. Dažas institūcijas gan bija godprātīgas. Domāju, te lielākas problēmas ir nevis ministrijām, bet tieši pakļautajām iestādēm.
Vai atbilst patiesībai apgalvojums, ka eksministri [Artis] Pabriks un [Aigars] Štokenbergs ilgstoši uzturējās TP kā “separātisti” un viņu aiziešana bija tikai laika jautājums?
Viņi bija mani līdzgaitnieki, kas tieši manā ietekmē kļuva par ministriem. Motivācija atstāt partiju gan abiem kungiem bija atšķirīga…
Vienu no viņiem izslēdza!
Nu, jā, viens tika izslēgts, otrs aizgāja pats. Domāju, lai tas, kas tur notika, paliek starp mums…
Un kā skatāties uz viņu iecerēm par citas politikas veidošanu?
Sabiedrībā it kā visu laiku pieprasa jaunu politiku, taču neviens to nespēj definēt. Visiem liekas – vecie politiķi ir slikti, valstij vajag tikai jaunus. Jaunība nav grēks, bet līdzsvarota pieredze ar enerģiju ir labāk. Ja valsts pārvaldē ienāk nepieredzējuši politiķi un sāk revidēt, tiek nodarīts daudz slikta, to jau esam pieredzējuši. Savulaik daudzi vīlās Repšes un Zīgerista partijās…
Daudzi vīlās arī TP!
TP visās vēlēšanās uzrādījusi līdzīgus rezultātus. Mums vienmēr bijis vairāk par 20 deputātu vietām Saeimā…
Ne bez reklāmu palīdzības.
Jā, taču mēs spējam piedāvāt prognozējamu, saprotamu politiku valsts attīstībai un arī rezultātus. Te jābūt uzmanīgiem, atcerēsimies, ka vecajās demokrātijās ir tikai divas trīs partijas.
Cik lietderīga bija TP ministru “pārbīdīšana” valdībā?
Pamatā bija taktiski apsvērumi. Tie, kuri strādājuši valdībā, labi pārzina darba lauku. Piemēram, [Vineta] Veldres kunga rakstura īpašības pilnībā atbilst spēka institūciju vadīšanai. Tā kā premjers un finanšu ministrs nav no vienas partijas, izšķīrāmies par to, ka Atis Slakteris būtu labi izmantojams šajā amatā, viņa politiskā pieredze to ļauj. Turklāt personāliju maiņa dod arī zināmu svaigumu.
Vai septiņi treknie gadi pienāks vai arī tika sastrādātas kādas muļķības?
Mēs piedzīvojām trīs visaugstākās izaugsmes gadus valsts vēsturē, ko atkārtot būs ļoti grūti. Nekādas muļķības neesmu sastrādājis, visu darīju aiz pārliecības, arī attiecībā uz [KNAB priekšnieku Alekseju] Loskutovu. Šis cilvēks nav cienīgs vadīt paraugiestādi, jo pats ignorē likumu.
Trīs sekmīgus gadus esam noturējuši, atlikuši četri. Man gan nebija lemts to darīt.
