Latviešu mākslinieki uzvar 10. starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.
Latviešu mākslinieki uzvar 10. starptautiskajā ledus skulptūru festivālā
Sestdien cilvēku bija vairāk nekā festivāla pirmajā dienā pagājušogad, svētdien – jūtami mazāk, tāpēc arī kopējais apmeklētāju skaits varētu būt mazāks nekā pagājušogad, jo siltā laika dēļ skulptūras bija apskatāmas īsāku laiku, atzīst Jelgavas pilsētas aģentūras “Kultūra” direktors Mintauts Buškevics, lēšot, ka festivāla apmeklējums varētu būt apmēram 40 tūkstošu.
Septiņu cilvēku žūrija, ko veidoja latviešu un krievu mākslinieki, kā arī Jelgavas pašvaldības pārstāvji, mazo skulptūru kategorijā pirmo vietu piešķīra Kārļa Īles darbam “Lietussargs”, otro vietu – Tatjanas Sagadejevas (Krievija) “Dzimšanai”, trešo – Stefānijas Kveilas (Lielbritānija) “Adatzivij”.
Lielo skulptūru kategorijā par labāko atzina Andreja Joksta un Kārļa Īles veidoto skulptūru “Valis”, otro vietu ieguva Irinas Čistjakovas un Andreja Molokova (Krievija) “Ūdens spogulis”, trešo – čehu Jana Fedorčaka un Miloša Kubištas “Zelta korallis”.
Aukstumu organizēt nevar
“Pirms desmit gadiem sākām ar diviem tēlniekiem un desmit skulptūrām. Šajā izstādē ir vismaz četrdesmit pieci darbi, ko veidojuši mākslinieki no 11 valstīm,” festivāla progresu atklāšanā uzsvēra Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” direktors Mintauts Buškevics (39 konkursa skulptūrām pieskaitot arī skulpturālos veltījumus festivāla sponsoriem un tēlnieku Ģirta un Gaita Burvju veidoto slidkalniņu un ledus torti). Viņš aicināja jelgavniekus lepoties ar festivālu, par kuru “runā visā Latvijā” un ko apskatīt dodas ļaudis arī no kaimiņvalstīm. Ironiski atzīstot, ka vienīgi aukstumu organizatori sarīkot nevar, svētku rīkotājiestādes direktors uzsvēra, ka darījuši visu, kas bijis viņu spēkos, lai paildzinātu īslaicīgā materiāla skulptūru mūžu februārim neparasti siltajos laikapstākļos.
Kā bija sagaidāms, sestdienas gaitā siltais laiks turpināja pamazām mainīt eksponēto skulptūru apveidus, bet dažiem mazajiem darbiem pēcpusdienā siltums jau bija nodarījis visai ievērojamus postījumus.
Apbalvo veiksmīgākos zīmētājus
Festivāla atklāšanā apbalvoja arī svētku jubilejai veltītā skolēnu zīmējumu konkursa veiksmīgāko darbu autorus un aktīvākās skolas.
Pastmarku kategorijā balvu saņēma Roberts Cukurs no Priekules Mūzikas un mākslas skolas, Lelde Zariņa no Smiltenes Mākslas skolas, Eduards Strautmanis no Svētes pamatskolas un Kristīne Savicka no Dundagas Mūzikas un mākslas skolas. Kā labāko svētku logo autorus sumināja pirmsskolas izglītības iestādes “Saulītes rakari” audzēkni Miku Struvergu, Nauri Šulcu no Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas un Ilzi Iesalnieci no Dundagas Mākslas skolas. Skaistākās apsveikumkartītes par Ledus skulptūru festivāla tēmu, žūrijasprāt, darinājuši Ričards Pabrūklis no Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas, Paula Dille no Priekules Mūzikas un mākslas skolas un Adrians Alenčiks no Jelgavas 4. pamatskolas.
Aktīvākās skolas konkursa dalībnieces, kas saņēma saldējuma torti, ir Dundagas Mūzikas un mākslas skola, pirmsskolas izglītības iestāde “Saulītes rakari”, Jelgavas 4. pamatskola, Smiltenes Mākslas skola, Dobeles Valsts ģimnāzija, Ozolnieku vidusskola, Teteles pamatskola, Svētes pamatskola un Dobeles Mākslas skola.
Ap divsimt dalībnieku no visas Latvijas – tā ir negaidīti liela atsaucība konkursam, atzina M.Buškevics.
Netiek galā ar pūļiem
Tūkstošos mērāms cilvēku skaits, kas skulptūru parku bija paguvuši apskatīt līdz atklāšanai sestdien pulksten 16, bet pēcpusdienā apmeklētāji vēl neveidoja tādu drūzmu kā pagājušā gada festivāla atklāšanas vakarā. Taču jau ap pulksten pussešiem, kad bija satumsis un sākusies skulptūru izgaismošana, apmeklētāji laukuma celiņus ap ledus darbiem pārpildīja līdz pēdējai iespējai.
Apmeklētāju pūļi laukumā un satiksmes sastrēgumi pilsētas centrā sestdienas vakarā liecināja: ja laiks būtu bijis vēsāks, skulptūru parks svētdien nebūtu jau daļēji izkusis un apmeklētāju skaits bijis līdzīgs abās dienās, šā gada ledus svētkos tiktu sasniegts jauns apmeklētības rekords.
Tiesa, no pagājušā gada mantotās problēmas ar kārtības uzturēšanu atrisināt neizdevās:
lai arī nebija novērojama publikas vēlme skulptūras aptaustīt, ļaužu kustību pāri nožogojumam kārtības sargi spēja kontrolēt tikai
daļēji.
