Ar darbu saistīts stress ir viena no galvenajām darba drošības un veselības aizsardzības problēmām. Cilvēku skaits, kuri cieš no stresa izraisītām kaitēm, ko veicinājis darbs, augs. Pie mums par šīm lietām tikai sāk runāt.
Ar darbu saistīts stress ir viena no galvenajām darba drošības un veselības aizsardzības problēmām. Cilvēku skaits, kuri cieš no stresa izraisītām kaitēm, ko veicinājis darbs, augs. Pie mums par šīm lietām tikai sāk runāt.
Arvien vairāk cilvēku darbā saskaras ar psihosociāliem riskiem, secināts Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU – OSHA) pēdējā ziņojumā. Galvenie riski darba vidē pašlaik saistīti ar jauniem darba līgumu veidiem, nedrošības izjūtu, intensitātes palielinājumu, augstām emocionālām prasībām, vardarbību un izjauktu darba – privātās dzīves līdzsvaru.
Aģentūra pauž, ka aizvien augošais ātrums darba dzīvē un jau minētie faktori var izraisīt ar darbu saistītu stresu un pakļaut briesmām darba ņēmēju veselību. Tāpēc nepārtraukti jāuzlabo psihosociālā darba vide, lai radītu kvalitatīvus apstākļus un darba ņēmējiem saglabātu labu veselību.
Ar darbu saistīts stress ir viena no galvenajām drošības un veselības aizsardzības problēmām, ar kuru saskaras Eiropa, bet to cilvēku skaits, kas cieš no tā radītām veselības problēmām un kuru stāvokli izraisījis vai pasliktinājis darbs, visticamāk, augs. Stress ir otra ar darbu saistīta veselības problēma, par kuru ziņots visbiežāk – tā ietekmē
22 procentus ES strādājošo. Pētījumi liecina, ka pirms diviem gadiem 50 – 60 procentu zaudēto darba dienu ir saistītas ar šo problēmu. Savukārt ekonomiskās izmaksas, kuras ietekmē ar darbu saistīts stress, vecajās ES dalībvalstīs tika lēstas apmēram 20 000 miljoni eiro.
Aģentūra, pieaicinot ES valstu darba drošības un veselības aizsardzības speciālistus, ES politikas veidotājus, kā arī darba devēju un ņēmēju pārstāvjus, aprīlī meklēs veidus, kā risināt problēmas, palīdzēt uzņēmumiem pārvaldīt darbavietu apdraudējumus. Nākamgad visās valstīs sāks pārbaudīt uzņēmumus, lai uzzinātu, kā organizācijas gan valsts, gan privātajā sektorā tiek galā ar psihosociālajiem riskiem.
***
Psihosociālie riski
Nedrošs darbs ir strādājošo veselības drauds. Ar nedrošu parasti saprot zemu atalgotu un zemas kvalitātes darbu bez apmācības un karjeras izaugsmes iespējām. Tie, kuri strādā uz nedrošu līgumu pamata, parasti veic visbīstamākos darbus, strādā sliktākos apstākļos un saņem mazāk informācijas par darba drošību un veselības aizsardzību.
Strādāšana nestabilos darba apstākļos var radīt nedrošības izjūtu, kas ievērojami palielina ar darbu saistītu stresu.
Darba intensifikācija izraisa veselības problēmas. Noteiktu darba izpildes termiņu un liela veikšanas ātruma dēļ arvien vairāk strādājošo izjūt lielu slodzi un darba spiedienu.
Darbavietu samazināšana, jaunu tehnoloģiju radītais augošais informācijas daudzums, kas jāapstrādā, kā arī vairāk prasību, kas izteiktas mazākam darba ņēmēju skaitam, arī var izraisīt lielāku stresu.
Problēma, kas saistīta ar vardarbību un iebiedēšanu darbavietā, rada arvien lielākas bažas. Lai gan tā ietekmē visas profesijas un nozares, visvairāk izplatīta veselības aprūpē un pakalpojumu jomā. Sekas var būt zema pašcieņa, nemiers, depresija un pat pašnāvība.
Izjaukts darba – privātās dzīves līdzsvars ietekmē ģimenes. Slodze un neelastīgas darba stundas apgrūtina atbilstoša līdzsvara sasniegšanu, it īpaši sievietēm, kuras bieži saskaras ar “darbu divās maiņās”.
