Dažiem būtiskas atklāsmes rodas pēc vētraina piecdienu «plosta», vēl citiem – gadiem ilgi dzīvojot skaidrā prātā un pārticībā.
Dažiem būtiskas atklāsmes rodas pēc vētraina piecdienu “plosta”, vēl citiem – gadiem ilgi dzīvojot skaidrā prātā un pārticībā.
Jaunā politiskā kursa meklētājam un eksministram, “Sabiedrības citai politikai” līderim Aigaram Štokenbergam ceļš uz šādām atklāsmēm, šķiet, bijis garš un grūts. Gluži kā tēls no Raiņa darbiem politiķis gatavs izvilkt no kabatas pēc franču parfīma smaržojošu nēzdodziņu, ar ko notraust krokodila asaras, kas sapnī izspiedušās sirds vai citu orgānu sāpēs par grūtdieņu likteni un nedalīšanos mantībā. Kā secinājums pēc zinātniska traktāta izkristalizējies sen zināms fakts, ka pensiju apmērs nespēj turēt līdzi dzīves dārdzības skrējienam.
Savādi tikai, ka klapes no deputāta acīm kritušas vēl ilgi pēc tam, kad vairāk nekā divus gadus viņš sniedzis padomus ekonomikas jomā premjeram un no kādreizējās partijas laukā izmetējam Aigaram Kalvītim, kā arī pats pabijis ekonomikas ministra krēslā. Citiem vārdiem – atradies maksimāli tuvu valdošajai elitei.
Tagad kopā ar bezmugurkaulaino karatistu un bijušo ārlietu kūrētāju Arti Pabriku ar lielkalibra artilēriju tiek “skrotēts” pa visiem bastioniem – pēkšņi tālrādē politologs uzkrītoši bieži izsakās gandrīz par jebkuru jautājumu, tiek masveidā tiražēti jaunās sabiedrības viedokļi par tautai sāpīgām tēmām, bet radio ēteru pieskandina aicinājumi ar parakstiem veicināt sociālās netaisnības buļļa nokaušanu.
Var uzskatīt, ka priekšvēlēšanu kampaņa jau sākusies. Vairāk nekā pusmiljons pensionāru ir vērā ņemama elektorāta daļa, lai pacīnītos par viņu balsīm. Kā šādiem “labdariem” rūp tālāk notiekošais, to esam jau pieredzējuši.
