Līdz ar patēriņa precēm valstī tiek ievesti ražošanas līdzekļi, kas nākotnē būs attīstības pamats.
Līdz ar patēriņa precēm valstī tiek ievesti ražošanas līdzekļi, kas nākotnē būs attīstības pamats
Runājot par norisēm ekonomikā, vairāk dzirdēti galvaspilsētas eksperti. Mazāk pie vārda tikuši jelgavnieki – LLU Ekonomikas fakultātes pasniedzēji. Nesen, sarosoties jaunajiem fakultātes mācībspēkiem, notika aktuālajai inflācijas tēmai veltīts seminārs. Tajā dzirdētā kopsavilkums – jelgavnieki vairāk domā, kā šodien izdzīvot cilvēkam, kura ienākumi ir nelieli.
Ar semināra tēmu trāpīts desmitniekā. Tiešām, kas šodien cilvēkus interesē vairāk kā ikdienā vērojamais patēriņa preču cenu skrējiens augšup. Un secinājums – inflācija objektīvi atspoguļo Latvijas finanšu sistēmas stāvokli.
Esam pasaules daļa
Docents Uģis Gods akcentē, ka valsts ekonomikā pašlaik atspoguļojas pasaules tendences – zemo cenu laikmets jāaizmirst kā pagātne. Faktiski inflācija skārusi visas pasaules valstis. Vien secinājums nav par labu Latvijai –
ārkārtīgi augstais tekošā konta deficīts (vairāk nekā 20 procentu) nozīmē, ka tērējam ievērojami vairāk nekā saražojam. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo inovatīvo ieguldījumu ziņā Eiropā atrodamies priekšpēdējā vietā. Arī aicinājums pārkarsušo ekonomiku atdzesēt, ierobežojot ārvalstu investīcijas, ir nepareizs. No ārvalstīm ienākošie finanšu līdzekļi sedz iztrūkumu starp saražoto un patērēto.
Eiropa nogulēja attīstību
Asociētā profesora Jāņa Kaktiņa viedoklis – līdzšinējā ES lauksaimniecības politika ierobežot produkcijas ražošanu bijusi nepareiza. Pārtikas preču ievērojamu sadārdzināšanos pasaulē izraisījis neprognozēti augušais pieprasījums pēc tās Ķīnā, Indijā un arābu pasaules valstīs. Tur pašlaik nav iespējams saražot tik, cik nepieciešams. Līdz ar to pastāvošā pārtikas produktu ražošanas kvotu sistēma ir ekonomiku bremzējošs faktors un absurdi maksāt milzīgas kompensācijas par nedarīšanu.
Zaudējām, pārejot uz latu
Leons Vizbulis pašreizējo situāciju saista ar atjaunotās Latvijas vēsturi – augstā inflācija ir kādreiz nepareizi noteiktā mūsu rubļa maiņas attiecība pret atjaunoto latu. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā tā bija aptuveni simts pret vienu, bet Latvijā – divreiz lielāka. Salīdzinošās cenās mūsu tautsaimniecība tika novērtēta kā daudzkārt nevērtīgāka, un šodienas inflācija ir veco kļūdu labošanas process. Tolaik esot izskanējušas runas par atsevišķu finanšu organizāciju un personu ieinteresētību šādā iznākumā, tas ļāvis uzņēmumus privatizēt, par tiem maksājot ievērojami zemākas summas. Arī sertifikātu ieviešana nav bijusi nekas cits kā naudas emisija. Cerība tomēr ir
Optimists Latvijas nākotnes prognozē ir lektors Sandris Ancāns, kurš uzskata, ka šodienas inflācija nav saistāma ar valsts maksājumu bilances tekošā konta deficītu. Cerības dodot fakts, ka no ārvalstīm tiek ievestas ne vien ikdienas patēriņa preces. Ievērojamu importa daļu veido ražošanas līdzekļi – lauksaimniecības tehnika un rūpnīcu iekārtas. Viņš kā vienu no inflācijas avotiem minēja arī vadošo valsts ekonomistu viedokli – pārāk straujš darba samaksas kāpums savukārt ietekmē pieprasījumu. Vien atšķirībā no politiķiem, kas tajā līdz šim saskatījuši briesmas tautsaimniecībai, S.Ancāns darba algas kāpumā redz nākotnes attīstības iespējas.
Ko uzskaita statistiķi?
Ekonomisti bija vienisprātis par statistikas pārvaldes datu ticamību. Bieži vien tautsaimniecības attīstības rādītāji, kas tiek sūtīti uz “Eirostat”, atšķiras no tiem, kas nonāk plašākas publikas rīcībā mūsu valstī. Lektore Skaidrīte Dzene, viena no semināra organizētājām, uzsver, ka joprojām mūsu statistiķi uzskaita deviņdesmito gadu sākumā definēto patēriņa grozu. Laika gaitā tas nav mainījies un jau sen neatspoguļo reālo situāciju.
