«Mums katram šai dzīvē ir sava loma un darbs, ko varam veikt pēc labākās sirdsapziņas,» pārliecināta endokrinoloģe Sigita Pastare.
“Mums katram šai dzīvē ir sava loma un darbs, ko varam veikt pēc labākās sirdsapziņas,” pārliecināta endokrinoloģe Sigita Pastare
“Līdzīgi kā pastāv modes tendences apģērbā un mēbeļu dizainā, tāpat ir modes slimības un ārsti. Ednokrinologs ir 21. gadsimta topmediķis, jo cilvēki kļuvuši slinkāki, mīl labi paēst un mazāk kustēties, tāpēc aizvien vairāk rodas nepieciešamība pēc šā speciālista,” stāsta endokrinoloģe Sigita Pastare, paskaidrodama, ka viņa apņēmusies ārstēt endokrīno dziedzeru pataloģijas vai darbības traucējumus un vielmaiņas slimības, piemēram, aptaukošanos, cukura diabētu un vairogdziedzera problēmas.
Salīdzinoši gados jaunā ārste dzīvo Pierīgā, tomēr jau sešus gadus profesionālo piepildījumu gūst Jelgavā. No janvāra Sigitu Pastari var sastapt rajona slimnīcā, kur viņa vada savu privātpraksi – Zemgales Diabēta centru. “Liktenīgs pavērsiens,” Sigita raksturo izšķiršanās brīdi par labu mūsu pilsētai, tomēr vairāk par ticību liktenim ārstē dominē liela mērķtiecība, neatlaidība, prasīgums pret sevi un apkārtējiem, kārtības mīlestība. Bez šīm īpašībām nevarētu iekarot medicīnas augstās virsotnes, kas prasa nežēlīgu darbu un mācīšanos vairāk nekā desmit gadu garumā, kā ieguvums ir piepildīts sirds aicinājums.
Svarīga darba mīlestība
“Būt ārstam ir dzīvesveids. Mums katram šajā dzīvē ir sava loma un darbs, ko varam veikt pēc labākās sirdsapziņas un kas pašiem un apkārtējiem sniedz lielāko gandarījumu. Reiz lielveikalā vēroju, cik skaisti un ar kādu mīlestību darbinieks filē lasi, savukārt Norvēģijā mani pārsteidza, kā melnādains cilvēks ar lupatiņu pucēja atkritumu tvertnes vāku. Darba mīlestība, lai ko dzīvē darītu, ir ļoti svarīga. To cenšos iemācīt arī saviem bērniem,” stāsta daktere.
Ģimenes atvasēm – teju 13 gadu vecajai Alisei Elizabetei, kas mācās Rīgas Angļu ģimnāzijā un cītīgi trenējas volejbolā, un četrgadniekam Viesturam labu piemēru netrūkst, jo Sigitas dzīvesdraugs Ilmārs Pastars arī ir mediķis. Viņš Jūrmalas slimnīcā vada Ķirurģijas nodaļu un reizi nedēļā jelgavniekiem veic kāju asinsvadu pārbaudi. Tomēr svarīgākais ir komandas gars, kas vieno pāri profesionālajā darbībā, sadzīvē un bērnu audzināšanā. “Bez vīra nebūtu izdevies neko tādu sasniegt. Ir ļoti svarīgi, ja otrs rēķinās ar tevi, novērtē un palīdz,” atzīst dakterīte.
Visi dzīvos veseli un laimīgi
“Par medicīnu sāku interesēties jau bērnudārzā. Man ļoti patika žurnāls “Veselība”, kur bija mediķu fotogrāfijas baltajos halātos. Ja kādam nebija cepurītes, vienmēr to piezīmēju. Arī vecmāmiņas locītavu slimība pamudināja domāt šajā virzienā,” atceras Sigita, stāstīdama, kā bērnības sapņi īstenojušies dzīvē. Ideāli gan mainījušies: “Toreiz domāju, kad kļūšu par dakteri, visi būs veseli un laimīgi. Tomēr, jo vairāk esmu medicīnā, jo skaidrāk saprotu, ka ārsta uzdevums ir palīdzēt cilvēkam sadzīvot ar savu slimību.”
Lai lieki netērētu laiku, uzreiz pēc pamatskolas Sigita startēja Rīgas 5. medicīnas skolā, ko beidza ar izcilību. “Protams, mācību iestādes direktore vēlējās, lai kļūtu par medicīnas māsu, jo padomju laikos uzskatīja, ka laba medmāsa nekad nebūs labs dakteris. Man ļoti patika māsas darbs, tomēr bija brīži, kad sapratu – es būtu rīkojusies citādi, nekā saka ārsts. Toreiz māsiņa ar tādu apziņu strādāt nevarēja. Laika ziņā medicīnas skolu absolventiem bija grūti iestāties akadēmijā. Viss notika ļoti lielā steigā, tomēr mums ar draudzeni tas izdevās,” stāsta Sigita Pastare. Konkurss Medicīnas akadēmijā bija teju pieci cilvēki uz vienu vietu.
Studijas sakrita ar nacionālās atmodas laiku, ko Sigita atceras kā radoša pacēluma, brīvības dvesmas, spēcīgu personību piesātinātu notikumu. Viņas kontā ir piedalīšanās barikādēs un sekretāres darbs Tautas frontē.
Piesaista spilgtas personības
Pēc studijām akadēmijā gan Sigita, gan Ilmārs turpināja mācības rezidentūrā, paši par tām maksājot. “Tā bija viena no lielākajām investīcijām mūsu nākotnei,” norāda nu jau ārste Pastare.
“Sagadījās, ka pirmā prakses vieta man bija Gaiļezera slimnīcas Endokrionoloģijas nodaļā pie daktera Galviņa, kas arī noteica izvēli specializēties tieši šajā jomā. Mani saista spilgtas personības!” atzīst Sigita Pastare, minot arī profesoru Heldu, kurš deva lielu ieguldījumu, Sigitai strādājot diabēta mācību centrā “Rīgas Jūrmala”, asociācijas priekšsēdētāju profesoru Pīrāgu un, protams, dakteri Zīvertu, kurš pierunāja jauno ārsti mainīt un uzlabot Jelgavas pacientu dzīvi. Viņa piekrita arī tādēļ, lai īstenotu katra ārsta sapni par savu privātpraksi.
Darījums – veselība
“Mani priecē cilvēku attiecību skaistums. Jelgavā esmu sastapusi ļoti atsaucīgus cilvēkus, kas izveidojuši tādu kā manu sadzīvisko komandu – frizierīte, datortehniķis, autoservisa puiši. Tas ļoti palīdz. Savukārt darbā lielāko gandarījumu sniedz tas, ka kopā ar pacientu izdodas mainīt slimības gaitu. Nav lielu vilšanos, tomēr nedaudz traucē, kad cilvēki cenšas sevi apmānīt. Dakteris to jūt! Mans uzdevums nav sarežģīt pacienta dzīvi – esam vienlīdzīgi partneri, kas sēž pie darījuma galda, un šis darījums ir veselība! Pie vainas padomju gadi, kad kāds cits izlēma cilvēka vietā, tomēr svarīgi apzināties, ka pats esi atbildīgs par savu veselību – mediķi ir tikai palīgi. Tāpat esam atbildīgi ne tikai savā, bet arī tuvinieku priekšā. Vienmēr jāpadomā arī par viņiem,” pārliecināta ārste.
Lai vārdi uzrunātu, tie jāiedzīvina paša piemērā. “Ir viegli stāstīt pacientam, kas viņam jādara, bet svarīgi sākt ar sevi. Jau vairākus gadus vēroju savu svaru un zinu, ko nozīmē atteikties no našķiem, kurus ļoti gribu,” stāsta Sigita, atklādama, ka rūpējas arī par fizisko formu. Zīmīgi – idejas vārdā! “Es skrienu, lai izmainītu diabētu! Jau kādu laiku piedalos starptautiskos skrējienos Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Piemēram, pērn skrēju piecus kilometrus Čikāgā gar Mičiganas ezeru. Tas ir pasākums, kas pulcē tūkstošiem cilvēku!”
