Uzbudinājums, nomāktība, paralīze un letāls iznākums ir biežākie trakumsērgas simptomi.
Uzbudinājums, nomāktība, paralīze un letāls iznākums ir biežākie trakumsērgas simptomi
Paužot satraukumu par Glūdas pagastā atklāto bīstamo kaiti, Ainas kundze no Vilces pagasta “Ziņas” lūdz izklāstīt par trakumsērgas nozīmīgumu un pazīmēm.
Kā skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti, tā ir viena no bīstamākajām infekcijas slimībām, kas apdraud gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību un dzīvību.
Vīruss izdalās ar siekalām
Slimību ierosina vīruss, kas atrodas slimā dzīvnieka galvas un muguras smadzenēs, siekalu dziedzeros un citur organismā. Tas izdalās galvenokārt ar siekalām, ar kurām var inficēties dzīvnieki un cilvēki, ja tos sakož, apsiekalo vai tie saskaras ar priekšmetiem, kas svaigi aptraipīti ar slimu dzīvnieku siekalām.
Trakumsērgas inkubācijas periods ir no 14 dienām līdz sešiem mēnešiem un ilgāk. Ar to inficēts dzīvnieks vīrusu ar siekalām var izdalīt jau 15 dienas pirms klīnisko pazīmju parādīšanās, tāpēc inficēto dzīvnieku kodumi šajā periodā ir ļoti bīstami.
Slimības klīniskās pazīmes dažādām sugām ir līdzīgas. Tai raksturīgas stadijas: prodromālā (bez izteiktām klīniskām pazīmēm), uzbudinājuma un paralītiskā. Dzīvniekiem visbiežāk novēro izmaiņas uzvedībā (uzbudinājums, saasināta reakcija uz apkārtējās vides kairinājumiem, nemotivēta agresivitāte pret cilvēku, atteikšanās no ūdens), gremošanas traucējumus – rīšanas grūtības, siekalošanos, samazinātu apetīti. Uzbudinājuma periodi mainās ar miera brīžiem.
Muskulatūras paralīze raksturīga slimības beigu stadijā, taču speciālisti uzsver, ka kaite letāli beidzas gan dzīvniekam, gan cilvēkam.
Visbiežāk slimo lapsas
Galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā ir lapsas un jenotsuņi, retāk – āpši, caunas, vilki, lūši un citi dzīvnieki. Slimiem savvaļas zvēriem kontaktējoties ar mājdzīvniekiem, tie inficējas un saslimst ar trakumsērgu, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.
No mājdzīvniekiem visvairāk sasirgst suņi un kaķi. Sava loma ir arī iedzīvotāju vieglprātīgai attieksmei pret to profilaktisko vakcināciju. “Joprojām daļa lauku sētā dzīvojošo suņu un kaķu nav potēti pret trakumsērgu, bet tieši viņi ir visvairāk pakļauti riskam saslimt ar šo kaiti,” uzsver dienesta veterinārie eksperti.
Visi līdz šim ar trakumsērgu sasirgušie suņi un kaķi nav bijuši vakcinēti pret trakumsērgu, un tas radījis nopietnas problēmas gan dzīvnieku īpašniekiem, gan arī pārējiem viņiem piederošajiem dzīvniekiem. Katram suņu un kaķu īpašniekam jārūpējas par savu mīluļu savlaicīgu potēšanu pret trakumsērgu, tas pilnībā likvidētu suņu un kaķu saslimšanu ar šo bīstamo kaiti.
Vakcinācija – obligāta
Saskaņā ar Ministru kabineta Suņu un kaķu turēšanas noteikumiem dzīvnieku īpašnieku pienākums ir nodrošināt to regulāru vakcināciju pret trakumsērgu.
Visi suņi un kaķi neatkarīgi no to piederības profilaktiski jāimunizē pret trakumsērgu. Jāvakcinē obligāti reizi gadā. Kucēniem un kaķēniem to var veikt no 28 dienu vecuma ar attiecīgo revakcinācijas kursu, optimālais vakcinācijas laiks ir no trīs mēnešu vecuma.
