Mežs jaunībā ir vairāk jākopj
No jūlija līdz novembrim Latvijas mežos Valsts meža dienesta darbinieki izvērtē, kā mežu tiek atjaunoti izcirtumos. Jelgavas mežniecības mežzine Iveta Fridberga secina, ka cilvēku apzinīgums aug un situācija šajā ziņā uzlabojas. Mežzines uzmanības lokā ir arī parādnieki, kuriem valsts noteiktais meža atjaunošanas termiņš beidzās jau pagājušajā tūkstošgadē. 2007. gadā septiņi meža īpašnieki administratīvi sodīti (naudas sods, ko var uzlikt mežzinis, ir no 50 līdz 250 latiem). Izsniedzot atļauju cirst, mēs parasti atgādinām, ka mežs būs arī jāatjauno. Īpašnieki tad bieži vien atbild: «Jā, jā.» Droši vien tajā brīdī cilvēks tā arī domā, bet laiks paiet un dažkārt viegli solītais vairs nav tik viegli izdarāms,» saka I.Fridberga. Darbs jāiegulda jebkurā variantāZināma dzīvotspēja ir arī tādam aplamam uzskatam, ka mežs pēc izstrādes atjaunosies pats un šajā procesā nav nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus. «Taču, ja vēlamies no sava meža nākotnē (pēc septiņdesmit un vairāk gadiem – cirtmets dažādām koku sugām ir atšķirīgs) augstvērtīgu mežaudzi un stabilus ienākumus, pēc koku izzāģēšanas jādomā par meža atjaunošanu – jāsagatavo augsne, jāiegūst stādāmmateriāls, audze jāiedēsta. Ja mežu atjauno dabiski, kociņi jākopj. Savlaicīgi neatjaunotā izcirtumā dominē lapu koku pioniersugas – apses, baltalkšņi un bērzi, izcirtumi aizaug ar avenājiem un zālaugiem. Kļūdās tie, kuri uzskata – dabiski atjaunojies mežs nav jākopj, jo tas jādara gan dabiski, gan mākslīgi atjaunotajās platībās,» atzīst mežzine. Īsais ceļš ir dārgāks Kā vienus no centīgākajiem mežu atjaunotājiem Jelgavas mežniecībā I.Fridberga min Astrīdu Šicu, Aivaru Kalniņu, Jāni Vīgantu. «Ko man saka, to arī daru. Mežzinim turēties pretī nav ieteicams,» savu filosofiju klāsta pensionārs A.Kalniņš, kura īpašums «Runči» atrodas Sidrabenes pagastā. Paši ar saviem ģimenes spēkiem «Runču» saimnieki iestādījuši vairāk nekā 25 hektārus jaunaudžu. Koku sugas visdažādākās – priedes, egles, bērzi, ozoli, oši. Savukārt īpašniece A.Šice mežu atjaunošanā gājusi vienkāršāku ceļu. Viņa, noslēdzot līgumu ar meža izstrādātāju firmu, jau iekļāva tādu punktu, ka šim pašam uzņēmumam mežs jāatjauno. Tūlītējais ienākums ir mazāks, toties pēc tam nav nekādu galvassāpju par audžu atjaunošanu. Jāpiebilst, ka mākslīgā mežu atjaunošanas metode (stādīšana, retāk – arī sēšana) pārsvarā tiek izmantota valsts mežos. Privātajos vairāk ļauj kokiem dabiski atjaunoties, ko mēdz saukt arī par meža ieaudzēšanu.
