Dzejas dienās izplaukusi «Sāras mīlestība» – Jelgavas dzejnieka Eduarda Aivara septītā dzejas grāmata
Pirmdienas vakarā dzejai izcili piedienīgā vietā – Jāņa Akuratera muzejā Ojāra Vācieša ielā (Rīgā pie Māras dīķa) – dzejnieks Edurds Aivars, pazīstams arī kā Jelgavas iedzīvotājs jau trešo gadu desmitu Aivars Eipurs, iepazīstināja ar savu nule klajā nākušo dzejas grāmatu «Sāras mīlestība».Tomēr dzeja, ne romāns«Tu traks esi, vai – tas taču ir romāna nosaukums!» – pats dzejnieks atzinās, ka uzraksts uz jaunās grāmatas vāka radījis izbrīnu ne vienā vien ar literatūru saistītā cilvēkā. Neieslīgstot dziļākās diskusijās par nosaukuma izcelsmi, E.Aivars pieļāva, ka pēc būtības jauno darbu varētu uzskatīt arī par mazu miniromānu dzejā, jo «Sāras mīlestība» ir 49 dzejoļu cikls, bet «tagad par romāniem mēdz dēvēt daudz ko, kas garāks par pārdesmit lappusēm».Uzrakstītais gan noteikti neesot proza, taču autors atzinās, ka piekasīgāki dzejas kritiķi varētu pārmest ko citu – vienā krājumā faktiski apvienoti divi, jo «Sāras mīlestībai» grāmatā seko «Tante Saule un citi dzejoļi», ko iespējams uzskatīt par patstāvīgu darbu.Izdevniecības «Karogs» galvenā redaktore Ieva Kolmane ievērojusi kādu zīmīgu īpatnību – E.Aivars prot spēlēties ar maziem sīkumiem, saskatot dzejnieka līdzību ar mazu bērnu, bet ne to hiperaktīvo, kas spējīgs izpostīt visu apkārtni, bet tādu, kas mazā laukumiņā spējīgs atrast nodarbi visai dienai. Vai tas attiecināms arī uz «Sāras mīlestību», lai spriež lasītājs un kritiķi.Pirmie eksemplāri – domubiedriemGrāmatas atvēršanas svētkos E.Aivars bija ieradies ar domubiedriem un atbalstītājiem, kuriem tūlīt pēc I.Kolmanes uzrunas pateicībā veltīja sava smalkā un elegantā tirāžā (300) iznākušā krājuma eksemplārus. Otro saņēma krājuma redaktors Jānis Elsbergs, trešo – māksliniece Ieva Rupenheite, kas pasākumu kuplināja ne vien ar savu klātbūtni, bet arī izjustiem dzejas lasījumiem. Tomēr vispārliecinošāk savā dzejā spēj iejusties pats autors, ko E.Aivars «13 minūšu priekšnesumā» vakara viesiem arī pierādīja.Lai gan jaunas atklāsmes pa spēkam arī ieinteresētiem dzejas lasītājiem – to apliecināja mūzikas daudznozaru profesionālis Orests Silabriedis (šoreiz komponista lomā) un dziedātāja Ieva Parša, kuru jūtīgais muzikālais lasījums, šķiet, nedaudz pārsteidza pat E.Aivaru. Viņiem tad arī tika ceturtais un piektais grāmatas eksemplārs.Mūsdienās dzejai gan vairs nav ne to tirāžu, ne varbūt arī dažubrīd samākslotās nozīmības, kas atmodas sākumā un, ko tur slēpt, padomju gados. Tomēr šķiet, ka pamazām atgūstas gan latviešu dzejnieki, gan dzejas cienītāji. Tāpēc īpašs prieks, ka jelgavnieku Eduardu Aivaru droši var ierindot būtiskāko (un arī novērtēto) savas paaudzes latviešu dzejnieku vidū – atgādināsim, ka krājums «Es pagāju» 2002. gadā saņēma Dzejas dienu balvu, un pratīsim novērtēt «Sāras mīlestību», kas ir jau skaitā septītais.
