Pārtiku izmet atkritumos, pāri palikušos produktus tirgotāji nedrīkst ne atdot, ne dāvināt
Ja pārtikas produkti to derīguma termiņa laikā veikalā nav pārdoti, tad jāizmet atkritumos – to paredz pašreizējie noteikumi. Gan pārtikas ražotāji, gan tirgotāji ieinteresēti situāciju mainīt. Sākts darbs, lai grozītu un precizētu likumdošanas aktus, taču pagaidām nav skaidrības, kad situācija uzlabosies.Tirgotāji skaidro, ka pārsvarā nepārdoti paliek augļi, dārzeņi un svaigā pārtika, kurai ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Produkti, kas nav iztirgoti un kam beidzies derīguma termiņš, saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, tiek utilizēti kā pārtikas atkritumi.Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova skaidro, ka derīguma termiņu nosaka ražotāji, ņemot vērā labas higiēnas praksi. Pārtikas uzraudzības likuma 14. pants paredz, kādos gadījumos pārtika atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Iepērk plānojot un pēc pieredzes «Rimi» pārstāvji ir visai noslēpumaini un skaidro, ka skaitļus par utilizētās pārtikas apjomu nepublisko. Savukārt tirgotāji no «Maxima» tīkla ir atklātāki – SIA «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš informē, ka «situācija mainās no dienas uz dienu» un tā bieži vien ir atkarīga no nedēļas dienas. Tā, piemēram, vienā no lielajiem Jelgavas «Maxima XX» veikaliem dienā var palikt nepārdoti pat trīsdesmit kilogrami pārtikas produktu. Savukārt «mazajā» «Maxima X» to pārpalikums visbiežāk ir pieci līdz desmit kilogrami dienā.Pasūtot preces, «Maxima» veikalos ņem vērā tirgotāju pieredzi, jo pirkumu apjomi parasti atkārtojas, lielāki tie galvenokārt ir svētkos. «Veikalos aptuveni zina, cik preču var pieprasīt,» skaidro I.Andiņš. Savukārt SIA «Rimi Latvia» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa pauž, ka aptuveni 80 procentu no visām precēm, kas redzamas «Rimi» un «Supernetto» veikalu plauktos, tiek piegādātas centralizēti no preču izplatīšanas centra Rīgā. Kā uzskata tirgotāji, viena no šādas sistēmas priekšrocībām ir automatizētā uzskaite, kas palīdz precīzāk plānot tirdzniecībai nepieciešamo preču daudzumu, kā arī kontrolēt atlikumus.Svaigās pārtikas preces, kam derīguma termiņi ir salīdzinoši īsi, katru dienu tiek piegādātas veikaliem tādā apjomā, kādā tos vienas dienas laikā iespējams iztirgot. Uzņēmums dara visu iespējamo, lai būtu jāutilizē pēc iespējas mazāk produktu, apgalvo Z.Eniņa. To panāk ar patēriņa analīzi un plānošanu – ja kādu preci vairs tā nepērk, veikals to turpmāk tik daudz arī nepasūta. Ja pieprasījums aug, attiecīgi palielinās arī pasūtījuma apjoms. Diktātam nepiekrīt SIA «Rimi Latvia», slēdzot līgumu, ar katru piegādātāju notiek vienošanās gan par preču apjomu, gan citiem nosacījumiem, informē Z.Eniņa. «Mēs labprāt nodrošinām vienotu sortimentu visā uzņēmuma tīklā, lai pircēji, ienākot jebkurā mūsu veikalā, zinātu, ka kārotos produktus varēs iegādāties neatkarīgi no tirgotavas atrašanās vietas.» Taču ir virkne produktu, kurus piegādātāji nodrošina tikai vienā pilsētā, reģionā vai dažos uzņēmuma veikalos atkarībā no apjoma, ko viņi spēj saražot, stāsta Z.Eniņa. SIA «Maxima Latvija» ar atsevišķiem piegādātājiem ir panākta vienošanās, ka viņi dažas dienas pirms realizācijas termiņa beigām paši savāc pāri palikušo produkciju. Galvenokārt to dara maizes ražotāji, zina teikt I.Andiņš, jo to var pārstrādāt, piemēram, gatavot rīvmaizi, sausiņus vai citu produkciju. Taču citi ražotāji rūpes par neiztirgoto maizi uztic pārdevējiem. Tirgotāji to sauc par savstarpēju vienošanos, atkarībā no tās viena vai otra puse nāk pretī dažādos jautājumos. Piena pārstrādes uzņēmuma SIA «Elpa» valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis stāsta, ka ar lielajiem tirdzniecības tīkliem «Maxima» un «Rimi» uzņēmums nesadarbojas. «Bijuši mēģinājumi kaut ko sākt, bet mēs uz to negājām. Strādāt ar tādu partneri, kas tikai diktē noteikumus, nav iespējams. Viņiem produkti jāpiegādā noteiktā laikā un noteiktā vietā Rīgā. Ja nav iztirgots, pašiem jābrauc pakaļ,» stāsta G.Sisenis. Tāpēc SIA «Elpa» sadarbojas ar vidējiem veikalu tīkliem «Top!» un «Elvi», ar kuriem panākta vienošanās, ka tirgotāji rūpējas par pāri palikušās produkcijas utilizāciju. Ražotāju pārziņā esošajās tirdzniecības vietās par neizpirkto gādā uzņēmēji, daļu var atdot zemniekiem un izmantot lopu barošanai, stāsta G.Sisenis. Vieni noceno, citiem – akcijas Gan uzņēmēji, gan pircēji domā, ka Latvijā būtu vēlams ieviest saimniekošanas modeli, kas nodrošinātu, lai pārtika nenonāktu atkritumos. Derīguma termiņa beigas vēl nenozīmē, ka atsevišķi produkti nebūtu lietojami. «Piemēram, tie, ko iespējams otrreiz termiski apstrādāt, noderētu labdarības virtuvēm. Varētu būt arī vietas, kur iegādāties produktus par zemāku cenu, līdzīgi, kā tas ir citās Eiropas valstīs,» domā G.Sisenis. Viņaprāt, ražotāji varētu kolektīvi vērsties ar iniciatīvu panākt izmaiņas likumdošanā. «Viens neko nepanāks, bet priekšlikumus varētu «bīdīt» Pārtikas ražotāju asociācija, Centrālā piensaimnieku savienība, Siera klubs, ja runājam par piena produktiem. Domāju, arī tirgotāji būtu ieinteresēti, un ieguvēji izrādītos visi,» spriež G.Sisenis. Šim viedoklim tirgotāji piekrīt. «Likumā varētu izdarīt labojumus un atļaut noteiktus produktus lietot kādam konkrētam mērķim, kaut vai dzīvnieku barošanai,» domā I.Andiņš. Viņš apliecina, ka tirgotāji labprāt atdotu produktus organizācijām, kas gatavas tos izmantot, jo, piemēram, konservi vai citi produkti lietojami arī pēc derīguma termiņa beigām. Pagaidām, ja tirgotājs atdod preces, kam beidzies realizācijas termiņš, viņu par to iespējams sodīt. «Pēc likuma ar produktiem, kam termiņš beidzies, neko iesākt nevaram. Tie jāsaliek melnos plastmasas maisos un jāizmet aizslēdzamā atkritumu konteinerā,» pauž I.Andiņš. Pagaidām uzņēmumi izvēlas dažādus paņēmienus, lai panāktu lielāku pircēju interesi par noteiktiem produktiem. «Maxima» veikalos preci parasti noceno vienu vai divas dienas pirms derīguma termiņa beigām, lai tai pievērstu pircēju uzmanību. Taču tas esot atkarīgs no katra veikala specifikas. Tirgotāji rūpīgi sekojot kvalitātei, bijuši gadījumi, kad nācies izņemt no aprites arī produkciju, kam derīguma termiņš nav beidzies, taču konstatēta neatbilstība kvalitātei. «Rimi» regulāri pircējiem piedāvājot plašu akcijas preču klāstu, kurā vienmēr tiek iekļauti gan tā saucamie pamatprodukti, piemēram, maize, piena un gaļas izstrādājumi, gan interesanti jaunumi un aktuālās sezonas preces. Taču tā nav nocenošana, bet gan savlaicīgi plānotas akcijas, uzsver Z.Eniņa. Likumdošanā ir «caurumi» Kā stāsta T.Marčenkova, vairākas organizācijas vērsušās ar sūdzībām par to, ka PVD neatļauj izmantot pārtiku, kam beidzies derīguma termiņš. Amatpersona uzsver, ka PVD funkcija ir kontrole un uzraudzība, taču par sistēmas sakārtošanu būtu jālemj likumdevējiem. Kā galveno problēmu T.Marčenkova min faktu, ka ir «caurumi», kas galvenokārt ražotājiem ļauj manipulēt ar produkciju. «Tirgotāji nespēj ne pārstrādāt, ne pārpakot lielus apjomus, taču ir tā saucamie ēnu jeb nelikumīgie ražotāji, kas pārstrādā produktus, piemēram, to var izdarīt ar maizi, dzērieniem, saldētu gaļu. Protams, ir daudzi godprātīgi ražotāji, cepuri nost viņu priekšā, taču no mūsu viedokļa likumdošanas kritēriji nav pietiekami skaidri, tāpēc tos var dažādi interpretēt,» tā T.Marčenkova. Pašlaik darba grupa Zemkopības ministrijas paspārnē strādā, lai varētu grozīt 2001. gadā spēkā stājušos Ministru kabineta noteikumus nr.17 «Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība». Līdzšinējie neparedz bijušās pārtikas pārstrādi. Lai arī darba grupā strādā dažādu jomu speciālisti, T.Marčenkova domā, ka diez vai arī jaunā versija varētu būt optimāla, jo katrai pusei ir savas intereses, ko ir visai grūti saskaņot.
