Jelgavā gaidāma valstī otra augstākā maksa par siltumu
Kaut arī nedaudz mazāks, nekā bija iesniegts tarifa projektā, apstiprināts no rudens piemērojamais būtiskais sadārdzinājums par apkuri mūsu pilsētā. Regulators vērtē – citas izejas nav bijis, jo nevarot riskēt ar siltuma uzņēmuma bankrotu. Apkures nodrošinātājs mūsu pilsētā SIA «Fortum Jelgava» ar nākamo sezonu tarifu sākotnēji bija plānojis palielināt līdz 51,57 latiem par megavatstundu, tādējādi siltums sadārdzinātos par 25 procentiem. Tā kā «Latvijas gāze» dabasgāzes cenu no 1. oktobra noteikusi 235 latus par tūkstoti kubikmetru, Jelgavas Sabiedrisko pakalpojumu regulators vērtēja, vai pieņemt «Fortum» priekšlikumu no 1. oktobra par apkuri prasīt 55,15 latu par megavatstundu. Tādējādi reālais sadārdzinājums būtu krietni virs 30 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu. Pēc nopietnām pārrunām ar uzņēmumu un piedāvāto tarifu izvērtēšanas regulators trešdien lēma, ka siltuma cena palielināma līdz 54,33 latiem par megavatstundu. Salīdzinājumam – kopš pagājušā gada novembra vidēji par megavatstundu maksājām 41,17 latu. Jelgavas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes priekšsēdētāja Valentīna Prokopenko «Ziņām» teic, ka piedāvātā tarifa izvērtēšana nav bijusi viegla, tomēr ar «Fortum Jelgava» izdevies vienoties, ka tas būs nedaudz mazāks (par 82 santīmiem), nekā firma to sākotnēji plānojusi. Tiesa, tāds samazinājums no iedzīvotāju viedokļa būtiski neietekmē maksu par apkuri gaidāmajā ziemā. V.Prokopenko atzīst, ka sadārdzinājums ir nopietns – par 31 procentu. Minot piemēru, viņa paskaidro – ja iepriekš vidēja divistabu dzīvokļa apsilde ziemā mēnesī izmaksāja ap 70 latu, turpmāk šis skaitlis tuvosies simtam. Regulators arī noteicis, ka atbilstoši normatīviem jaunie tarifi stāsies spēkā nevis 1. oktobrī, kā bija iecerējis «Fortum», bet gan no nākamā mēneša vidus. «Situācija ir drausmīga,» secina V.Prokopenko, uzsverot, ka nepalielināt tarifus neesot bijis iespējams. «Nevaram pieļaut, ka nepietiekamu ieņēmumu dēļ siltuma uzņēmums bankrotē un ziemas vidū iedzīvotāji paliek bez apkures, tādi precedenti jau bijuši nesenā pagātnē,» viņa atgādina aizvadīto ziemu, kad apkuri atslēdza Rēzeknē. Tā kā siltuma nodrošinātāja peļņa 2007. gadā bijusi 30 000 latu, kas esot salīdzinoši maz pie ievērojama finanšu apgrozījuma, regulators vērtē – tarifi palielināmi pamatoti.Vērtējot augušos tarifus, der minēt salīdzinājumu par parādnieku skaitu apkures uzņēmumam. Kritiskajā 1997. gadā par siltumu maksāja tikai 80 procenti pilsētnieku, tolaik intensīvi par nemaksāšanu tika atslēgta apkure. Speciālisti to dēvē par krīzes gadu. Pagājušajā ziemā par apkuri regulāri nenorēķinājās astoņi procenti no visiem šā pakalpojuma saņēmējiem. Eksperti nenoliedz, ka nākamajā ziemā parādnieku skaits varētu pārsniegt 1997. gada rādītājus.Jāpiebilst, ka Jelgavā maksa par apkuri būs otra lielākā valstī. Vēl augstāka tā ir tikai Liepājā, bet tur veikti apjomīgi ieguldījumi siltumtrašu atjaunošanā.
