Raiņa dzimšanas dienu atzīmē ar Dzejas svētkiem visas dienas garumā
Rīta pusē dzejnieki viesojās Jelgavas skolās, kur norisa literatūras stundas. Dažviet, kā 5. vidusskolā, viņi vadīja nodarbības klasēs, citur uzrunāja plašāku auditoriju, bet pēcpusdienā kopīga tikšanās ar visu paaudžu literātiem no Jelgavas Latviešu biedrības dzejas kluba «Pieskāriens» un dzejniekiem Eduardu Aivaru un Kārli Vērdiņu notika Spīdolas ģimnāzijā.Tradicionālo dzejas dienu pasākumu parkā pie Raiņa pieminekļa diemžēl izjauca nelabvēlīgie laika apstākļi, tāpēc interesentiem vajadzēja pārcelties uz Spīdolas ģimnāzijas telpām. Tādējādi dažiem, piemēram, E.Aivaram un Ivetai Skapstei, nācās uzstāties vienās un tajās pašās telpās divreiz pēc kārtas, jo nupat bija beigusies dzejas stunda skolas audzēkņiem. Viens no kuplākajiem sarīkojumiem norisa Jelgavas 1. ģimnāzijā, kur vispirms skolas biedru vērtējumam savu jaunāko veikumu rādīja kluba «Pieskāriens» dalībnieces Antra Leite, Elīna Jurševska, Annija Sargune, Inese Mārtinsone un Vita Livdāne. Laura Strēle, kas 1. ģimnāziju beigusi pirms gadiem četriem, «Ziņām» pastāstīja, ka savā skolā uzstājas labprāt, bet no šīsdienas viņai vislabāk patikusi viesošanās pie 1. sanatorijas internātpamatskolas audzēkņiem, kas izrādījuši lielu interesi par dzeju. (Starp citu, Laura ir Jelgavas dzejnieku otrā literārā almanaha «Zemgales vācelīte» mākslinieciskā noformējuma autore, krājuma prezentācijas pasākums pilsētas kultūras namā vakarā vainagoja Dzejas svētkus.)Tomēr varēja vērot, ka dzejas cienītāju netrūkst arī 1. ģimnāzijā – tās audzēkņi Vijas Zelmenes režijā pat bija iestudējuši veselu veltījumu uzpūstajam birokrātijas aparātam (pēc K.Vērdiņa dzejas motīviem). Rasmas Urtānes sievišķīgo liriku un Pāvila Neikšāna skarbos pagātnes apcerējumus klātesošie uzņēma ar uzmanību, bet K.Vērdiņa jaunatni uzrunājošais vēstījums brīžiem izraisīja itin skaļu atsaucību.Kā pēc pasākuma atzina autors, «ne jau visiem skolēniem dzeja ir kā pīlei ūdens, daļai jaunatnes arī mūsdienās noteikti ir interese par to».Vērotais ļauj secināt, ka «svētki tiem, kas ir ar dzeju uz tu,» kā Dzejas dienas nodēvēja I.Skapste, joprojām ir nepieciešami.
