Septembra otrajā nedēļā jau četrpadsmito reizi Latvijā ar sarīkojumiem pilsētās un lauku rajonos tiks atzīmētas Eiropas Kultūras mantojuma dienas, un šajās brīvdienās ar diviem īpašiem objektiem interesenti varēs iepazīties arī mūsu pusē.
Iepriekšējos gados Eiropas Kultūras mantojuma dienās vairāk tika akcentēta kultūrvēsturiskā objekta piederība kādam Latvijas vēsturē īpaši nozīmīgam periodam vai izcelta tā mākslinieciskā vērtība, estētiskā kvalitāte, funkcionālā nozīme vai arī autentiskuma saglabātības pakāpe, šogad uzmanības centrā būs gan cilvēka darbības laikā tapuši objekti, kuri sabiedrības priekšstatos ne vienmēr tiek saistīti ar kultūras mantojumu, gan arī dabas pieminekļi, kam to savdabības dēļ ir īpaša vieta ne tikai tūrisma jomā. Īpaša vērība šogad būs pievērsta dažādu politisko lielvaru atstātajam militārajam mantojumam Latvijas teritorijā. Ar ekskursiju un spoku stāstiemEiropas Kultūras mantojuma dienas 2008 Latvijā ievadīja šo otrdien Turaidas muzejrezervātā notikusī konference «Neparastais mantojums Rīgas rajonā», bet oficiāla atklāšana paredzēta 12. septembrī pulksten 17 vienā no unikālākajiem padomju laika militārajiem objektiem Latvijā – Līgatnes «Bunkurā». Savukārt no 12. līdz 14. septembrim Eiropas Kultūras mantojuma dienu karogi plīvos vairāk nekā 60 objektos, aicinot iepazīt neparasto mantojumu katrā reģionā. Jelgavā un rajonā īpaša uzmanība būs pievērsta diviem objektiem – 13. septembrī pulksten 13 interesenti tiek aicināti iepazīties ar Mīlestības aleju Jelgavā, Dobeles šosejā 49a, kur ekskursiju rīkos vēsturnieks Andris Tomašūns, bet 13. un 14. septembrī no pulksten 10 līdz 17 Blankenfeldes muižā Vilces pagastā apmeklētājus gaidīs Blankenfeldes spoks un ragana, stāstot spoku stāstus un cienājot ar spoku zupu. Tur būs apskatāma arī dokumentālā filma «Neparastās lietas Blankenfeldē».
Draudzība un mīlestībaLai gan Mīlestības aleja mūsu pilsētā ir jau sen, domājams, daudzi tās rašanās vēsturi nemaz nezina. Alejas vienā galā atrodas liela marmora urna, ap ko vijas divas čūskas, bet otrā galā – uzkalniņš, kur kādreiz atradās slaids granīta obelisks. Sākot ar 18. gadsimta beigām, katra gada beigās nemierīgas kļuva Jelgavas amatnieku meitas. Ja kāda jaunajā gadā pirmā izies pie vīra, varēs saņemt ievērojamu pūra naudu no Kristapa Ludviga Tetča un Sigismunda Georga Švandera atstātā testamenta fonda. Tas radīja īstu censonības garu, un mācītājiem savus pienākumus pildīt bieži nācās jau jaunā gada pirmajās minūtēs. Kas bija šā savdabīgā labdarības pasākuma vaininieki? 18. gadsimta beigās Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona dienestā darbojās divi draugi – advokāts Švanders un tieslietu padomnieks Tetčs. Abi nemīlēja uzturēties trokšņainajā aristokrātu sabiedrībā, bet labprāt divatā pastaigājās pa pļavām Jelgavas pievārtē. Leģenda stāsta, ka draugi iemīlējušies vienā Jelgavas amatnieka meitā, starp abiem sākusies sacensība, taču iecerētā viņus atraidījusi un apprecējusies ar citu. Pieviltie pielūdzēji, noslēguši mūža draudzību, palika vecpuišos un, pastaigājoties savos zemes īpašumos, nolēma iemūžināt savu piemiņu, izvēloties kapu vietas ārpus kapsētas, tur, kur viņi iepazinušies ar iemīļoto, kur daudzas stundas, dienas, gadi pavadīti pastaigās, kopīgās pārdomās, strīdos. Cenšoties palīdzēt tiem, kuru mīlestība būs laimīgāka nekā abiem muižniekiem, Tetčs testamentā iekļāva normu, ka meistara meita, kura apprecēsies pirmā tajā gadā, saņems pūra naudu no viņa īpašuma ienākumiem. Pēdējā pūra nauda tika izmaksāta 1938. gadā Jelgavas virpotāju amatmeistara Lukas meitai.
