Pirms kāda laika Latvijā uzvirmoja kaislības, kas saistītas ar evaņģēliski luteriskās baznīcas varasvīru ideju uzbūvēt finansiālu neatkarību. Proti, pārdot daļu savu nekustamo īpašumu, bet iegūto naudiņu ar viņiem draudzīgās organizācijas palīdzību ieguldīt šīs valsts finanšu fondos. Lai tā tur apgrozās un pie viena nopelna līdzekļus, ko varētu Latvijas mācītājiem izmaksāt atalgojumā. Ideja pēc būtības nav slikta. Vismaz, cik informācijas nonācis publiskajā telpā, no baznīcas runasvīru puses tā skanējusi pārliecinoši. Tiem, kuri nav tieši saskārušies ar desmitos miljonu latu vai dolāru mērāmām summām, šis liekas gana iespaidīgs darījums. Tagad, kad jau pagājis laiks, rožainie nākotnes sapņi sākuši pavērsties neba labākajā virzienā. Pirmkārt, konfidenciālās sarunās luterāņu mācītāji joprojām konsistorijas lēmumu pārdot nekustamos īpašumus neuzskata par īpaši labu ideju. Otrkārt, tieši patlaban tos pārdot ir neizdevīgi, jo cena vērtīgajiem īpašumiem dramatiski kritusi un arī par zemo tiem jaunus īpašniekus pagrūti atrast. Treškārt, pat, ja izdotos kaut ko pārdot, šis nav pateicīgākais brīdis, kad nepieredzējušiem nākamajiem finansistiem, kaut arī ar aizjūras draugu palīdzību, sākt lielo spēli nestabilajā ASV finanšu fondu tirgū. Burtiski vakar haosu pasaules finanšu tirgos izraisīja ziņa par lielas ASV bankas «Lehman Brothers» bankrotu, kā arī investīciju kompānijas «Merrill Lynch and Co.» lēmumu glābt «Bank of America». Šoreiz laikam nudien būs labāk atcerēties veco parunu par daudzkārtēju mērīšanu pirms lēmuma pieņemšanas.
