Mākslinieku darbi Uzvaras parkā būs aplūkojami līdz 21. septembrim
Lai gan joprojām daļa cilvēku, kas grafiti zīmējumus vai uzrakstus, kurus visbiežāk veido ar krāsas baloniņiem, uzskata par vandalismu, Jelgavā sarīkots Starptautiskais grafiti mākslas festivāls.Nekad visi nesapratīs šo mākslu. To arī savā darbā mēģinājis parādīt mākslinieks Scizo, kurš saņēma vienu no specbalvām. Viņš attēlojis leģendāros filmu varoņus Džeimsu Bondu, kas ir atvērts visam jaunajam, un Čārliju Čaplinu, kas domā, ka pasaule ir kā pelēka filma. Gluži kā dzīvē – ne visi pieņem grafiti, bet teju ik dienu kāds saprot, ka tā tomēr ir lieliska māksla.Aizkrāsotās vērtībasJelgavas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis uzskata, ka jebkura lieta, kas tiek organizēta saprātīgi, ir apsveicama. «Šiem darbiem ir milzīga atšķirība no tiem, kas nav veidoti kā māksla,» vērtē G.Svikulis. Pasaulē pierādījies, ka viss jaunais nāk ar sāpi. Pirmajos gados darbi zīmēti uz naftas bāzes sienas, bet tagad tie aizpūsti ar krāsu. «Zem pelēkā toņa slēpjas vērtības. Darbā ieliktas izjūtas,» teic G.Svikulis. Viņš piebilst, ka neko nevajag noliegt vai mākslīgi attīstīt. «Ja tam būs lemts būt, tad tas būs.» Savukārt, domājot par grafiti ienākšanu Jelgavā, tā pat varētu nebūt siena, bet kāds moderns interjers, māja. Tikai tas pareizi jānoorganizē un jāatrod tam piemērota vieta.Izmaiņas ir acīmredzamas Festivāla konkursa žūriju pārstāvēja dažādu jomu speciālisti – grafiti mākslinieks Vadims Meikšāns jeb Kriss, gleznotājs Ivars Klaperis, G.Svikulis un aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics. Līmenis festivālā bijis ļoti augsts, ar spēcīgiem dalībniekiem, atzina Kriss. Vieglāk bijis izvērtēt, kas katrā darbā labs, nevis no visiem izvēlēties uzvarētāju. Līdzās laureātiem žūrija īpaši izcēla divus māksliniekus, kas izmantojuši gan «Street art», gan «Stencil art», un tapusi ar trafaretiem veidota kolāža. Sarežģītība «Stencil art» tehnikā slēpjas trafareta sagatavošanā – tā jāveido vairākās kārtās. Piemēram, speciālbalvas ieguvējs Jānis Kirps atklāja, ka, mērot stundās, viņš trafaretus gatavoja trīs diennaktis. Arī Kriss atzina, ka pašlaik ir tendence īsto grafiti sintezēt kopā ar citām tehnikām – daļu pūst ar flakoniņu, bet daļu – spiest.«Pirmajā gadā bija tīrs grafiti, bet pēc pieciem ir acīmredzamas izmaiņas ne tikai māksliniekos, bet arī mākslas veidā. Tas iet līdzi laikam. Rodas jaunas iespējas,» stāsta viena no festivāla organizatorēm Evelīna Bučele. Viņa piebilst, ka radušās arī idejas nākamā gada festivālam. Vairāk dalībniekuM.Buškevics atklāj, ka noteikti tiks rīkots arī sestais grafiti mākslas festivāls, kurā būs aicināti piedalīties ne vien Baltijas, bet arī citu valstu pārstāvji. Turklāt iespējams, ka nākamgad varētu būt lielāks dalībnieku skaits. Vēl viena iecere ir festivālu organizēt divās grupās – jaunajiem un jau pieredzējušajiem māksliniekiem. Lai profesionāļiem nav jāsacenšas ar iesācējiem, jo psiholoģiski tas varētu būt grūtāk, nekā sacensties ar vienlīdzīgiem. Šogad festivālā piedalījās 15 mākslinieku ar dažādu pieredzi – septiņi no Latvijas un pa četriem no Lietuvas un Igaunijas.«Ar katru gadu veicas labāk gan mums, gan dalībniekiem,» piebilda aģentūras «Kultūra» direktors.Joprojām apskatāmiE.Bučele vērtē, ka darbi izdevušies, kā iecerēts skicēs. Dažiem nedaudz atšķīrušās krāsas – uz sienas tās bija košākas, bet izskatījušās pat labāk. Tomēr uzvarētāja darbs gan bijis viens pret vienu.Grafiti Uzvaras parkā būs aplūkojami līdz 21. septembrim. Savukārt par to tālāko likteni tiks domāts vēlāk. Citu gadu tie gan dāvināti skolām, gan atstāti «Kultūras» arhīvā dažādām izstādēm. «Svarīgi, lai ziņa, ko ielikuši mākslinieki, tiktu nodota arī citiem,» vērtēja M.Buškevics, «nevis tikai nedēļu darbi apskatāmi Uzvaras parkā.» Tāpēc tiek domāts, kur tiem rast jauno atrašanās vietu. Tā varētu būt skola vai kāda vide, kur atpūšas un uzturas jaunieši. Kā atzina M.Buškevics, nākamgad mākslinieki varētu strādāt uz audekliem, lai darbi vieglāk saglabājami. Tad vēlāk būtu iespējams rīkot izstādes, redzēt, kā gadu gaitā tie mainījušies. Fotoattēlos redzamie darbi: Sboy no Igaunijas (no kreisās), CUE no Latvijas, Element no Latvijas, fragmenti no Byk (Latvija) un Scizo (Lietuva)
