Ir lietas, par kurām runā visi. Nauda. Ir lietas, par kurām neviens nerunā. Viss, kas tabu zonā. Nāve. (Uzskatāms piemērs ir angļu valoda, kurā vispār nemēdz teikt, ka cilvēks mirst; viņš tikai «aiziet».) Ir lietas, par kurām vēl runā. Politika. (Vārds «politiķis», šķiet, jau tagad kļuvis par lamuvārdu, līdz ar to daudziem kļūdams vienkārši pretīgs. Bet kā gan lai tas nekļūtu pretīgs, ja politika nedarbojas tautas labā, bet izskatās pēc realitātes šova ar daudziem nezinājamiem x, kur izmēģināt spēkus atjautībā un viltībā, jo atļauti visi līdzekļi.) Ir lietas, par kurām vairs nerunā. Morāle. (Skolu direktori, ļaujiet klases audzinātājiem izpildīt savu pienākumu izskaidrot skolēniem viņu atbildību augstākas būtnes priekšā, lai vai kāds būtu tās oficiālais nosaukums. Jebkurā gadījumā būs labāk, jo pat ētikas stundas var izaudzināt viltīgas kara mašīnas, kas būs laipnas un iecietīgas tikai izdevīgos brīžos.) Man patīk šie izsmeļošie vārdi zem karikatūrām – «Bez vārdiem», jo viss tāpat skaidrs. Savukārt daudziem gara darbiem varētu parakstīt apakšā – «Pārāk daudz vārdu». Sabiedrība mainās tik strauji, ka grūti izsekot spējajām robežu pārplūšanām. Par ko nesen nerunāja neviens, to kļuvis modē likt uz žurnālu vākiem. Arī valodas lietojums piedzīvo straujus pavērsienus. Temati, par kuriem attiecīgā laika posmā labāk paklusēt, sašutumam sasniedzot zināmu pakāpi, pāraug ne tikai par pārrunājamām, bet kliedzošām aktualitātēm. Jūras dzelme var paciest daudz ko, bet arī tā reiz atvems nāvi. Kāds domubiedrs man atstāstīja svešas sievietes sašutumu – kādēļ viņš savas atziņas nesludinot no māju jumtiem! Pienāk brīdis, kad viss ir līdz kaklam (lasi: līdz revolūcijai). Reakcija atšķirībā no sakāpinājuma var būt dažāda – asiņaina izrēķināšanās, lietussargu mītiņi vai aiziešana pagrīdē. Bet, kamēr šķiet, ka nevaram neko mainīt, atliek paklusēt vai mierinājumam atrast kādu domubiedru.Cik noderīga ir šī māksla klusēt? Katrs reiz audzis ģimenē, un zina, kā ir dažas dienas nerunāt. Tā nav māksla, nejaukt ar nemācēšanu runāt! Īstā māksla ir iet tālāk un netērēt laiku problēmām bez risinājuma. Palikt objektīvam, neitrālam un neiekāpt lamu zaņķī, lai nevajadzīgi nesmērētu dvēseles kaut cik baltās drēbes. Tas būs daiļrunīgākais protests pret pastāvošo demagoģiju. Aiz ērkšķiem saskatīt rozes.
