Turpina domāt, kā uzlabot situāciju piensaimniecībā.
Septembra vidū Dobelē Zemkopības ministrijas (ZM) reģionālajā konferencē «Lauku attīstība līdz 2013. gadam: iespējas, izaicinājumi un risinājumi» izskanēja vairāki bažīgi jautājumi par nozīmīgu lauksaimniecības nozaru nākotnes perspektīvām. Pašlaik neziņā par nākotni ir piena lopkopji, bet zemo iepirkuma cenu dēļ domīgi galvas groza arī graudkopībā strādājošie, kam šoruden ražu nācies kā lopbarības produkciju realizēt par zemu cenu. Tomēr abas šīs nozares ietekmē minerālmēslu izmaksas. Šopavasar tās jau bija sasniegušas 600 latu par tonnu, kaut vēl pirms gada tādu pašu daudzumu varēja dabūt uz pusi lētāk. Jau patlaban graudkopībā viena hektāra pašizmaksa ir sešsimt latu, tātad, ja labības cena ir tāda kā šogad, no hektāra jādabū vismaz astoņas deviņas tonnas, lai šis darbs atmaksātos. Mūsu valstī retā saimniecībā tiek panākts tāds ražīgums. «Ir aitas, ir cirpēji,» vērtē Glūdas pagasta Lielbrūveru saimniece Zinta Vītiņa, par kuras raizēm piensaimniecībā «Ziņas» rakstīja pagājušajā nedēļā. Projektā «Govju mītnes būvniecība», kas sākts jau 2005. gadā, pasākumā «Standartu sasniegšana» uzbūvēta mēslu krātuve un piena māja. Par struktūrfondu projekta līdzekļiem uzcelta slaukšanas zāle, teļu boksi, govju atnešanās un sanitārās zonas. Šogad 17. martā Lielbrūveru saimnieki noslēdza līgumu par govju mītnes būvniecību, to plānots pabeigt 2009. gada jūnijā. Taču šis plāns iestrēdzis zemo piena iepirkuma cenu dēļ.Papildu atbalstsUz jautājumu, ko nozares atbildīgā ministrija kopš maijā notikušās piensaimnieku protesta akcijas darījusi lopkopju labā, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece «Ziņām» atbild, ka, pirmkārt, piešķirts papildu valsts atbalsts 2,5 miljonu latu apmērā 2008. gadam par piena šķirņu slaucamo govju sagatavošanu ierakstīšanai ciltsgrāmatā un produktivitātes datu izvērtēšanu. Atbalsta mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot piena šķirņu slaucamās govis, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu. Kā nozīmīgu darbu ministrijas pārstāve min to, ka papildus piešķirts valsts atbalsts 2,5 miljonu latu apmērā arī kredītprocentu dzēšanai tiem lauksaimniekiem, kuriem jāmaksā augsti kredītprocenti par aizdevumiem. Diemžēl no šā atbalsta pilnībā tiks segti tikai līdz 1. aprīlim iesniegtie lūgumi par kredītprocentu dzēšanu, neparedzot proporcionālu samazinājumu. Papildus arī piešķirts valsts atbalsts atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām 300 000 latu apmērā specializēto transportlīdzekļu iegādei, lai pienu savāktu un pārvadātu. Grozījumi likumdošanāAr ministrijas gādību veikti grozījumi likumdošanā, atceļot līdzšinējo ierobežojumu svaigpiena tiešai tirdzniecībai nelielos apjomos (ne vairāk kā 7000 kilogramu gadā). Saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem par nelielu piena apjomu uzskata tādu, ko ražotājs jeb lopkopis iegūst savā saimniecībā un var pārdot gada laikā, izmantojot tam piešķirtās tiešās tirdzniecības kvotas. Lai sekmētu samaksas par pienu atbilstību tā kvalitātei, ZM patlaban strādā pie līguma parauga starp piena ražotāju un pircēju ieteikumiem. Šim dokumentam gan būs tikai ieteikuma raksturs, un zemnieks tajā iekļautos punktus varēs izmantot kā palīdzību līguma noslēgšanā ar konkrētu piena pircēju.ZM vērsusies arī pie Latvijas bankām ar lūgumu rast iespēju lauksaimniekiem turpmāk piešķirt kredītus ilgākam laika periodam, kā arī uz gadu atlikt kredītu pamatsummas atmaksu. No bankām puses jūtama pretimnākšana, taču tālākas konkrētas sarunas ar tām par saviem specifiskiem nosacījumiem jākārto pašiem lauksaimniekiem.«Sarunās ar nozares pārstāvjiem ZM paudusi gatavību atbalstīt piena ražotājus biznesa plānu izstrādē, taču tajā pašā laikā piena ražotājiem jābūt skaidrai iecerei (projektam), ko viņi vēlas darīt,» saka D.Muceniece.Patlaban tiek pētītas iespējas likumdošanas ietvaros sniegt atbalstu grūtībās nonākušajiem lauksaimniecības uzņēmumiem.Jāsadarbojas ar pārstrādātājiem ZM uzsver, ka, ņemot vērā nepārtrauktos globalizācijas procesus, Latvijai būtiski nepieciešams stiprināt saikni starp piena ražotāju un pārstrādātāju. Šo jautājumu ZM sākusi risināt Latvijas lauku attīstības programmas pasākumā «Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana». Šā atbalsta saņemšanas nosacījumi vērsti uz to, lai Latvijai nozīmīgākajos sektoros (piens, gaļas un graudu pārstrāde) veicinātu horizontālo (pārstrādes uzņēmumiem savā starpā) un vertikālo (starp pārstrādes uzņēmumiem un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem) integrāciju, kā arī sekmētu augstas pievienotās vērtības produktu eksporta apjomu palielināšanos.
VIEDOKĻI
Anita Siliņa, a/s «Tukuma straume» izpilddirektore Plānojam, ka šoruden spēkbarības cenas nekāps, tās varētu pat kristies, sevišķi barībai, kur lielāks graudu īpatsvars. Taču cenu politika pret katru klientu ir ļoti individuāla. Kopumā jāteic, ka krīzi lauksaimniecībā vēl neredzu. Gan mēs rūpnīcā, gan gudrie zemnieki savās saimniecībās veikuši lielus ieguldījumus. Tās ir milzīgas investīcijas, un man ir pārliecība, ka patlaban novērojamais lūzuma punkts nebūs ilgs. Ar resursu cenu un tirgus svārstībām jāsamierinās.
Armands Artihovičs, a/s «Tukuma piens» mārketinga vadītājs No Jelgavas rajona mūsu uzņēmums saņem nelielu piena apjomu – kādus divus trīs procentus kopējā daudzuma. Dienā pārstrādājam vidēji 80 tonnu piena. Pašlaik nedomājam, ka varētu pārtraukt sadarbību ar kādu no Jelgavas lauksaimniekiem. Taču, runājot par piena iepirkuma cenām, nekas nedz globālajā, nedz vietējā tirgū pagaidām neliecina, ka tuvākajā laikā tās varētu kāpt.
Līga Rimšēviča, a/s «Rīgas Piena kombināts» sabiedrisko attiecību vadītāja Eiropā patlaban ir tendence piena iepirkuma cenai samazināties, bet pārskatāmā nākotnē plānojam, ka Latvijā tas tomēr nav gaidāms. Cena saglabāsies pašreizējā līmenī, jo iepirkuma apjoms Latvijā sarūk, līdz ar to piena ir salīdzinoši daudz un tirgus cena nepalielinās. Mēs neplānojam slēgt neizdevīgos maršrutus, taisni otrādi, iespēju robežās pārņem tos zemniekus, no kuriem atteikušies (maršruta, ne kvalitātes dēļ) citi uzņēmumi.
