Latvijas dārzos var izaudzēt tikpat saldas un gardas vīnogas kā Itālijas vai Francijas plantācijās.
Vairāk nekā 50 dažādu Latvijā augušu vīnogu šķirņu atrodamas tepat kaimiņos – kādā dārzā Tērvetes novada Kroņaucē. Tur iespējams nobaudīt izcilākās Latvijā audzētās vīnogas. Tās apkopojis, stādījis un turpina pētīt agronoms Edgars Zihmanis. Izrādās, arī mūsu klimata apstākļos var izaudzēt tikpat gardus, lielus un skaistus sulīgos ķekarus, kādi atrodami izcilākajos Spānijas, Itālijas vai Francijas vīnogu laukos. Kroņauces vīnogu dārzā šogad tiek vākta pirmā raža. Saimnieks par kvalitāti ir gandarīts, apmeklētāji – patīkami pārsteigti. Viss sākās ar mazu spraudenītiInterese par dārzeņkopību un laukiem E.Zihmanim bijusi jau no bērnības. Izstudējis Jelgavā «agronomus», deviņdesmitajos gados viņš atguva senču īpašumu – Kroņauces vecās siltumnīcas – un sāka izmēģināt spēkus tomātu un gurķu audzēšanā. «Darīju vienu, bet saistīja kas cits. Mani vienmēr interesējušas vīnogas, bet Latvijā to audzēšana nav no populārākajām, turklāt daudziem mūsu klimata apstākļos augušās šķiet negaršīgas. Tas ir mīts. Visu nosaka šķirņu izvēle,» stāsta saimnieks un piebilst, ka sliktu ogu nav. Katra šķirne ik sezonu izpaužas citādi un labvēlīgos apstākļos var sevi parādīt no labākās puses. Pirms pieciem gadiem tomātus un gurķus Edgara lielajās stikla siltumnīcās nomainīja pirmie vīnogu spraudenīši.Viena no lielākajām kolekcijāmŠodien Edgara vīnogu dārzā baudāma viena no lielākajām vīnogu šķirņu kolekcijām Latvijā. Pirmā raža tiek vākta no aptuveni 60 dažādām šķirnēm no Krievijas, Ukrainas, Amerikas un Latvijas. Tās ir selekcionāru labākie veikumi, kas pārbaudīti vietējos audzēšanas apstākļos un šogad nesuši dāsnu ražu. Pirmais vīna koks Edgara kolekcijā bija ‘Tērvetes zilā’, kas nu jau ir 15 gadu veca. «Ar to sākās lielā aizraušanās. Stādiņu man uzdāvināja, un pat nosaukumu nezināju. Vēlāk to atšifrēt nespēja arī neviens Latvijas vīnogu selekcionārs un pazinējs, nosaucām to ‘Tērvetes zilā’. Vīnogu mūžs ir ap 70 gadu, manējās ir tikai trīs gadu jaunas,» smej Edgars.Vēlāk spraudeņi vesti no Krievijas, Ukrainas un citām valstīm. Latvijas piemājas dārzos esam pieraduši redzēt vietējo selekcionāru veidotās šķirnes – ‘Zilga’, ‘Liepājas dzintars’, ‘Tērvetes zilā’ un citas, jo tām ir liela salizturība. Turklāt vairumam piemīt sīva garša un recekļaina struktūra, kas ne visiem tīk. Vai tiešām Latvijā nevar izaudzēt vīnogas, kādas lielveikalos ieved no Spānijas, Itālijas un citām siltajām zemēm un kas ir dzidri sulīgas un saldas?«Var, un šis gads to pierādījis. Iegādājoties spraudeņus, ievēroju vairākus būtiskus faktorus. Pirmkārt, lai augs būtu piemērots mūsu ziemām ar salizturību līdz mīnus 25 grādiem. Skatījos, lai ogas ir lielas, garšīgas, izskatīgas. Mūsu apstākļiem vairāk der agrās šķirnes, kas ražo augusta nogalē un izturīgas pret slimībām. Esmu apkopojis ap 60 šādu šķirņu un šogad, kad pirmais ražas gads, varu jau sākt atlasi,» skaidro Edgars.Interesenti vēl šoruden var paspēt doties uz vīnogu dārzu Kroņaucē, nobaudīt ogas un izvēlēties tīkamākas šķirnes, ko pavasarī dēstīt savā dārzā. Lai būtu raža – ogulāji jākopjMēdz teikt: ko sēsi to pļausi. Tāpat ir ar vīnogām. Ogulājiem jāatvēl vieta mājas dienvidu pusē. Stāds jādēsta jūnija sākumā 80 centimetru dziļā un platā bedrē, kurā iepilda kompostu un kūtsmēslus. Audzētājs stāsta, ka pirmos trīs gadus vīnogulāju kopšana ir minimāla, tās tikai pareizi jāapgriež. Tā kā vīnogai jāaug uz augšu, tai jāļauj «kāpt» pa sienu vai speciālu režģi, lai veidojas spēcīgi pumpuri. Pavasarī tā jāsargā no salnām, lai necieš plaukstošie pumpuri un vēlāk ziedķekari. Tam var noderēt agrotīkls. Edgars iesaka papildu drošībai vīnogulājus audzēt ar 1 – 1,5 metru augstu stumbru, jo ļoti bieži salna sniedzas tikai pusmetru virs zemes. Vasarā aiz otrās lapas regulāri jāizlauž pazares, kas attīstās uz augļu zariņa. No daudzgadīgās koksnes jānolauž liekie dzinumi. Rudenī ļoti svarīgi pareizi apgriezt vīnkokus, lai nākamajā gadā priecētu skaisti un garšīgi ķekari. Vīnogu stādu audzēšana un kopšana prasa zināšanas, tādēļ Edgars neliedz padomus nevienam dārza ciemiņam.Perspektīvā – vīnsLielajā vīnogu dārzā atvēlēta vieta arī šķirnēm, no kurām nākotnē Edgars vēlas iegūt vīnu. Viena no drošām pretendentēm uz pārstrādi ir ‘Tērvetes zilā’, tā ir bagāta ar cukuru un ļoti sulīga. Pirms gada no šīs šķirnes ielikts vīns. Autors ir pazīstamais vīndaris Andris Dišlers. Šā gada maijā, degustējot dzērienu, tas atzīts par labu. Vīnam piemīt ļoti izteikts aromāts un garša. Kā perspektīvu šķirni tā ražošanai to atzina arī Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības speciālisti.«Eiropā ir vīnu pārprodukcija, viņiem mūsu ražotais nebūs vajadzīgs, bet kādēļ nebaudīt pašiem savu, turklāt kvalitatīvu dzērienu? Pie tā arī strādāšu nākotnē, pagaidām pats vēl tikai apgūstu vīna pasauli un vēlos radīt labu un baudāmu dzērienu,» stāsta Edgars. Kas vīnogai vēderā?Kvalitatīvas un ekoloģiski tīras vīnogas ir ļoti vērtīgas, jo satur B un E grupas vitamīnus, kalciju, kāliju, dzelzi, šķiedrvielas un enzīmus. Tās uzlabo kaulu struktūru, stiprina sirdi, regulē zarnu darbību. Vīnogas izvada no organisma urīnskābi un kavē akmeņu veidošanos nierēs un urīnpūslī. Ogas ieteicams ēst, ja slimo ar kuņģa un zarnu trakta kaitēm, aknu un nieru slimībām.Ar vīnogu diētu četrās dienās varot zaudēt līdz diviem kilogramiem liekā svara. Ogas satur daudz vērtīgu cukuru, kas dod enerģiju, un ļoti maz kaloriju.
