Nostiprinās jauna, izglītību un zinātni veicinoša Eiropas tradīcija
Ap astoņsimt jelgavnieku, un interesentu no citām Latvijas malām piektdienas vakarā viesojās Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), kur septiņās pieturvietās – laboratorijās un auditorijās – notika otrais Eiropas Zinātnieku nakts sarīkojums. Lielākā daļa «nakšņotāju» apgrozījās pilī, kur bija ierīkotas četras no septiņām pieturām. Daudzietverošu nosaukumu «Garšsmaržmežģis» savai prezentācijai bija izvēlējušies Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieki. Galvenā darbība notika Sensorās novērtēšanas laboratorijā, kuras apmeklētāji bija aicināti noteikt garšas, smaržas un, kas šogad no jauna, – vielas mīkstumu. Kā vērtē laborante Kaiva Saulīte, ieinteresēto ļaužu straume bija lielāka nekā pērn. Gan cīnās pret vēzi, gan skaidro senču gudrību Pavērot sarīkojuma norisi bija atnācis arī LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža. Viņš uzteica Informācijas tehnoloģiju fakultātes jauno prodekānu Egilu Stalidzānu, kurš, sadarbojoties ar somiem, strādā pie ļoti nozīmīga vēža šūnu matemātiskās modelēšanas projekta. Kādā pils auditorijā E.Stalidzāns lasīja zinātniski populāru lekciju, kurā stāstīja par gēniem, kas, izrādās, mazajai augļu mušiņai, kas nereti uzmetas uz augļu serdēm, ir tikai nedaudz mazākā skaitā nekā cilvēkam. Tāpat kā pērn liels interesentu pieplūdums bija arī Sēklu kvalitātes laboratorijā, kur jau pēcpusdienā uz ekspozīciju «Neba maize pati nāca» iepriekš bija pieteikušās četras skolēnu klases. Bērni varēja novērot, kā, dzirnavās maļoties, no grauda top milti un tālāk maizīte vai pat popkorns. Augsnes un augu zinātnes institūta laboratoriju bija iecienījuši mazdārziņu īpašnieki, kuriem rūp noskaidrot savas zemes kvalitāti. «Pats netieku skaidrībā, kādēļ piemājas dārzā vienā pusē viss labi aug, bet otrā – krietni sliktāk,» zinātniekiem stāstīja jelgavnieks Juris Brauers. Tad nu kopīgiem spēkiem tika meklēts savādās parādības zinātniskais pamatojums. Nāk ne tikai no Jelgavas«Nakšņotāji», kuriem dažam labam padomā bija pat konkrēti biznesa plāni, devās uz Tehnisko fakultāti. Tur akcents tika likts uz alternatīvajiem enerģijas resursiem. Profesors Ēriks Kronbergs, pētnieki Vilis Dubrovskis, Aivars Birkavs un citi skaidroja sava zinātniskā darba virzienus, neturot sveci zem pūra. Ar ideju, ka paipalu mēslus varētu izmantot kūts apsildīšanai, Tomu ģimene bija atbraukusi pat no Carnikavas, kur sešsimt kvadrātmetru platībā viņi izvērsuši paipalu olu ražotni. Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtā, kas atrodas mazliet atstatus – Dobeles ielā –, viesu bija mazāk. Kokapstrāde ir diezgan cieši saistīta ar zēnu darbmācību skolās, un žēl, ka neviens skolotājs nebija attapies turp aizvest savus audzēkņus. Taču vairākas «nakšņotāju» grupas varēja vērot mēbeļu pārbaužu demonstrējumus un citus kokmateriālu testus.Šķiet, visaktīvākie ir dzīvnieku mīļotāji, kas Zinātnieku naktī bija apstājuši Veterinārmedicīnas fakultāti. Ir taču interesanti, piemēram, apskatīt asiņu paraugu laboratorijas mikroskopā! «Vai paņemsim kaķīti?» vecākiem jautāja kāda meitenīte dzīvnieku klīnikas patversmē. Pamestie dzīvnieki tur ir dabūjami pa velti. Jāmaksā tikai par poti pret trakumsērgu. «Domāju, ka Zinātnieku nakts ir lielisks profesionālās orientācijas sarīkojums,» priecājoties par lielo apmeklētāju skaitu, sacīja Veterinārās klīnikas vadītājs profesors Alberts Auzāns. Zinātnieku nakts pasākumi 26. septembrī vienlaikus norisinājās aptuveni pusotra simta Eiropas zinātnes centros, tostarp Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Rēzeknē.
