Personīgā un ģimenes budžeta plānošanā noder ieņēmumu un izdevumu precīza uzskaite
Laikā, kad nemitīgi dzirdi par finanšu krīzi te vienā, te otrā pasaules malā, pieķer sevi pie domas, ka, nedod Dievs, tā varētu nonākt arī līdz tavam un ģimenes budžetam. Lappusē «Naudas lietas» iepriekš runājām par to, ka savi izdevumi laikus būtu rūpīgi jāplāno, šoreiz par kādu apņemšanos, kas varētu ļaut saprast, kur paliek mūsu nopelnītais. Tāpēc kopā ar sabiedriskās organizācijas «Naudas plānošanas centrs» speciālistiem turpinām apskatīt iespējas uzlabot situāciju ģimenes budžetā.«Parasti pie apņemšanās sākt kaut ko kardināli jaunu cilvēks nonāk pamatīgos dzīves pagrieziena brīžos. Kad jūtami sāk klibot veselība, tu nolem no jaunā gada cītīgi katru rītu vingrot. Līdzīgi lēmumu, ka jāpieraksta visi ģimenes ienākumi un tēriņi, pieņēmām brīdī, kad līdz manai un dzīvesbiedres algas dienai bija vēl nedēļa, bet makā – pamatīgs tukšums,» savu pieredzi ģimenes budžeta plānošanā «Ziņām» klāsta jelgavnieks Ritvars Andersons. Tobrīd situāciju glābusi overdrafta iespēja bankā, kurā tiek pārskaitīti ienākumi. Viņš gan uzsver, ka neķertos pie tāda piedāvājuma, ja situācija tiešām nebūtu bijusi spiedīga. Ritvars stāsta, ka daudzmaz skaidrība par ģimenes izdevumiem radusies pēc diviem mēnešiem, kuru laikā skrupulozi pierakstīti visi pat vissīkākie ienākumi un izdevumi. «Kopā ar sievu mēnesī nopelnām gandrīz tūkstoti latu «uz rokas», kas, manuprāt, trīs cilvēku ģimenei ir vidējs ienākumu līmenis. Godīgi sakot, mums bija šoks, kad sapratām, cik daudz naudas iztērējam par it kā sīkumiem – kafiju un sviestmaizēm degvielas uzpildes stacijās vai lielveikala kafejnīcā vai vienkārši našķiem, kurus iegādājamies pa ceļam uz darbu vai mājupceļā,» viņš atzīstas.Jaunie par tēriņiem nesatraucasPagājušā gada nogalē socioloģisko pētījumu kompānija «Latvijas fakti» veica pētījumu par mūsu valsts iedzīvotāju paradumiem ģimenes budžeta plānošanā. Izrādās, personīgo budžeta plānu nākamajam mēnesim gandrīz vienmēr sastāda tikai katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. Savukārt katrs trešais to dara dažreiz, bet 39 procenti – nekad. Pētījums atklāja vēl kādu interesantu tendenci. Proti, jo gados jaunāki bija aptaujātie, jo tuvākam laikam viņi domā par personīgā budžeta sadali. Vecuma grupā virs 65 gadiem tā plānošana rūp 40 procentiem aptaujāto. Pētījums atklāja arī to, ka sievietes daudz biežāk plāno gan personīgo, gan kopējo ģimenes budžetu. Budžetu – visam gadamNaudas plānošanas centra speciālisti ieteic, ka līdzīgi kā valsts budžets arī personīgais būtu jāplāno visam nākamajam gadam. «Ar prātu to saprotu, tomēr pat pēc gandrīz gada rūpīgas tēriņu pierakstīšanas un skaidrības, kuri ir galvenie un lielākie izdevumi, pārāk tālu nākotni plānot neizdodas,» klāsta Ritvars. Bieži joprojām gadās reizes, kad sanāk kāds spontāns pirkums. Piemēram, pirms diviem mēnešiem iegādāts jauns televizors. Lai arī par to sapņots pasen, vecajam vēl neesot bijis nekādas vainas. Šoreiz izšķirošais bijusi pievilcīga akcijas atlaide. Ieguvums gan izrādījies maldīgs, jo tieši tāds pats televizora modelis nesen redzēts par lētāku cenu citā veikalā, turklāt bez atlaides. Ilgtermiņa plānošana var noderēt, jo tā laikus iespējams paredzēt mēnešus, kad gaidāmi lielāki izdevumi, piemēram, par apkuri no rudens līdz pavasarim. Turklāt būs iespējams izveidot kaut vai nelielu iekrājumu Ziemassvētku dāvanām. Ienākumi = izdevumiPersoniskā budžeta plānošanas stūrakmens – ienākumiem jāsedz izdevumi. Laikā, kad valstī inflācija joprojām ir ļoti liela, eksperti iesaka katra nākamā mēneša izdevumus plānot vismaz ar dažu procentu rezervi. Vēl kāds ieteikums no R.Andersona personiskās pieredzes – pierakstot izdevumus, esiet maksimāli godīgs. Piemēram, izdevumu par cigaretēm vai kafejnīcu apmeklējumiem regulāra «aizmiršana» neparādīs reālo situāciju. Mēneša beigās ienākumu un izdevumu sadaļas vienkārši nesakritīs. Ja reiz esat nolēmis beidzot ķerties pie ieņēmumu un izdevumu bilances sastādīšanas, jāsāk ar to, ka izveidojat atbilstošu tabulu. Kā jau minēts, esiet godīgs un ierakstiet visus savus un ģimenes ienākumu avotus. Tas ļaus saprast, cik tad galu galā nopelnāt. Savukārt, veidojot izdevumu bilanci, pirmām kārtām ierakstiet visus obligātos maksājumus, ja tos savlaicīgi nenokārtosiet, ļaunākajā gadījumā iespējams nonākt uz ielas vai, piemēram, var tikt atslēgta elektroenerģija. Apkures sezonā lieti noderēs vasaras mēnešos veidots uzkrājums. Tālāk izdevumu sadaļā ir tēriņi, kas nodrošina ikdienas iztikšanu – pārtika un higiēnas preces. Ņemot vērā Ritvara ieteikumu – iegrāmatot visus (!) izdevumus –, vislabāk būs, ja to darīsiet katru dienu. Tā neaizmirsīsiet arī avīžu kioskā iegādāto košļājamās gumijas paciņu. Vēl kas no viņa pieredzes ir pārņemšanas vērts: «Ģimenes budžeta plānošanai izmantoju populārās «Excel» programmas tabulas. Tas gan sākotnēji prasa laiku, toties visi ienākumi un izdevumi ir perfekti pārskatāmi.» Īpaši interesanti esot salīdzināt savu iepirkšanās paradumu un prioritāšu maiņu laika gaitā, ko var attēlot ar krāsainiem grafikiem. Protams, izdevumu kontrolēšana un iegrāmatošana neatrisinās visas jūsu finanšu problēmas. Tajā pašā laikā tas ļauj palūkoties uz saviem ieradumiem no pavisam cita skatpunkta. Var izrādīties, ka tas sagādās ne vienu vien pārsteigumu.
