Ozolniekos pie tilta pār Iecavu pētnieki Alda Egila Hartmaņa vadībā atraduši līdz šim nezināmu vācu karavīru apbedījumu.
«Pēc piecu dienu darba esam izrakuši 31 karavīra mirstīgās atliekas. Taču šķiet, ka vēl varētu atrasties desmit, divdesmit apbedījumu,» spriež A.Hartmanis. Tā kā darba ir vairāk, nekā paredzēts, karavīru ekshumācijā palīdzību sniedz Ozolnieku novada pašvaldība. Ar tās atbalstu vakar vīri gāza kokus, bet šodien plānots rakšanā izmantot traktoru. Vairākos apbedījumos uzieti arī karavīru identifikācijas žetoni. Turklāt daži nav pārlauzti, kas liecina, ka tuviniekiem par kritušā atdusas vietu un nāves apstākļiem nekas nav zināms. Karavīru apbedījuma vietu A.Hartmanim norādīja Ozolnieku iedzīvotājs Jānis Strods, kuram bērnībā māte teikusi, ka tur nedrīkst spēlēt bumbu, jo tā būtu necieņa pret kritušajiem. «Domāju, ka šie karavīri piedalījušies kaujās pie Jelgavas 1944. gadā. Pēc atrastajām mundiera pogām un zābakiem var spriest, ka viņi nav miruši lazaretē, bet gan krituši kaujā,» uzskata A.Hartmanis. Saskaņā ar pastāvošo kārtību identifikācijas žetoni, kā arī citas personīgās lietas, pēc kurām var atpazīt karavīra personību, tiek nosūtītas uz Vāciju. Kritušo kauli tiek apbedīti vācu karavīru kapsētā Saldus rajona Novadniekos.
