Kaut gan enerģijas taupīšanas pasākumi dzīvojamajās mājās ļauj ieekonomēt prāvus līdzekļus, līdz šim esam bijuši pārāk kūtri tos īstenot
Ko dod energoefektivitātes pasākumi padomju laikā celtajos dzīvojamajos namos, vairums, ticamākais, vairs nav jāpārliecina – pozitīvā minēts gana daudz. Vien, kā saka, vezums nav īsti iekustējies. Vismaz Jelgavā, kur renovēto namu skaits, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, ir niecīgs. Tajā pašā laikā jau šīs ziemas apkures sezona draud iecirst daudzu jelgavnieku maciņos pamatīgus robus. Speciālisti iesaka to ņemt vērā un jau tagad domāt par iespējām sākt savās mājās siltumenerģiju taupošus pasākumus, jo pieredze liecina, ka visgrūtāk par to ir vienoties pašiem iedzīvotājiem.Nopietnāks atbalsts vēl nākotnēKā atzīst Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks, līdz šim vietvaras atbalsts vairāk izpaudies kā energoauditu un renovācijas projektu izmaksu segšana dažām daudzdzīvokļu mājām, kas atrodas SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) apsaimniekošanā. Par piedalīšanos ar līdzfinansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos domāts, sākot veidot nākamā gada pilsētas budžeta projektu. Vai tā notiks, viņš gan neņēmās apgalvot. Daudz kas esot atkarīgs no Jelgavas domes deputātu lēmumiem, pieņemot 2009. gada budžetu.Saistībā ar energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu mājās pašvaldība nopietnāk raugās uz jaunveidojamo Zemgales Reģionālo enerģētikas aģentūru. Ir atrasts tās dibināšanai nepieciešamais finansējums, un nedaudz vairāk par visu izmaksu pusi trīs gadus apņēmusies segt Eiropas Komisija. Piedalīties aģentūras veidošanā un darbā piekritušas arī Ozolnieku novada, Jēkabpils, Auces un Bauskas pilsētu pašvaldības. Starp dibinātājiem ir arī Jelgavas siltuma ražotāji – SIA «Fortum Jelgava» un lielākais pilsētas dzīvojamo namu apsaimniekotājs NĪP. Kā partneris piesaistīta līdzīga profila aģentūra no Rīgas. Paredzēts, ka Zemgales Reģionālā enerģētikas aģentūra būs orientēta uz enerģijas taupīšanas pasākumu popularizēšanu, kopēju pasākumu koordinēšanu, kā arī līdzekļu piesaisti no malas konkrētiem renovācijas projektiem.Grūti iekustināt iedzīvotājus«Līdzšinējā pieredze ar nedaudzajiem dzīvojamo ēku renovācijas projektiem, ko organizējusi pašvaldība, liecina, ka visgrūtākās ir sarunas ar iedzīvotājiem, pārliecinot viņus par enerģiju taupošu pasākumu ieviešanas nepieciešamību,» turpina V.Ļevčenoks.Viņam piekrīt Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Andra Blumberga, kura savulaik piedalījusies dzīvojamās mājas renovācijas projektā Rīgā. Berlīnes pašvaldība kopīgi ar Vācijas Vides ministriju piedāvājusi finanšu līdzekļus, lai veiktu pilnīgu divpadsmitstāvu nama renovāciju. Lai pierunātu iedzīvotājus, pagājis gandrīz gads. Toreiz gan bijusi nepieciešamība saņemt visu dzīvokļu īpašnieku akceptu, tagad obligātā prasība ir 51 procenta mājokļu īpašnieku piekrišana. Līdzīgu pieredzi min arī Jelgavas pašvaldība, kad pirms pāris gadiem mēģināts sākt renovāciju dzīvojamajā mājā 4. līnijā. Vācijas puse tur piedāvājusi segt gandrīz pusi izmaksu. Siltināšanas pasākumi jau pabeigti, un pagājušās apkures sezonas rezultāti liecinot, ka iedzīvotāji par apkuri maksājuši vismaz uz pusi mazāk nekā nesiltinātās mājās. Paredzams, ka līdzīgs projekts tiks realizēts arī Pārlielupē, Helmaņa ielā 3. Par pašvaldības līdzekļiem veikti atsevišķi enerģijas taupīšanas pasākumi pašvaldībai piederošajos īres namos Pasta ielā 44 un Stacijas ielā 13. Nākamgad paredzēti siltināšanas darbi sociālajā mājā O.Kalpaka ielā.Dzīve piespiedīs?Daudz tiešāki par energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamajās mājās ir enerģētikas speciālisti. «Varbūt tas skanēs ļoti skarbi, bet šogad meteorologi sola sniega un sala bagātu ziemu, tāpēc nesiltināto ēku iedzīvotāji to izjutīs ar pamatīgi patukšotiem maciņiem,» tieša sarunā ar «Ziņām» ir A.Blumberga.Jau informējām, ka šogad, salīdzinot ar pērnā gada apkures sezonu, siltumenerģijas tarifs būs gandrīz par trešdaļu lielāks. «Ko tas nozīmē māju iemītniekiem, nav jāskaidro,» uzsver asociētā profesore.Interesanti, ka aktīvāki savu namu renovācijas atbalstītāji līdz šim bijuši mazajās Latvijas pilsētās – Valmierā, Cēsīs un Kuldīgā.«Pēc pirmās apkures sezonas, kuras laikā kādā mājā mazāk jāmaksā par apkuri, informācija ļoti ātri izplatās citu iedzīvotāju vidū,» aktivitātes iemeslus skaidro speciāliste. Savukārt lielajās pilsētās cilvēki esot daudz kūtrāki. Nav mazsvarīgi, ka nelielajās pilsētās iedzīvotāju izvēli par labu taupīšanai daudz aktīvāk veicinājušas arī pašvaldības. Tāpēc Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras izveide esot solis pareizajā virzienā. Taupības efekts ar laikuGan A.Blumberga, gan citi «Ziņu» uzrunātie speciālisti, tostarp bankās strādājošie, uzsver, ka, informējot par enerģiju ekonomējošu pasākumu efektivitāti, cilvēkus nevajadzētu maldināt, ka uzreiz būs jāmaksā ievērojami mazāk.«Jāņem vērā, ka iedzīvotāji renovācijas pasākumiem bankā ņems kredītu, kura atmaksu parasti pieskaita ikmēneša apsaimniekošanas rēķinam,» skaidro Hipotēku bankas Jelgavas filiāles vadītāja Laura Saulīte. Prakse liecinot, ka summa, kas jāmaksā par pasākumiem, ir aptuveni līdzīga tai, ko iedzīvotāji ietaupa, mazāk izdodot par siltumu. Naudas izteiksmē tiešu ieguvumu varēs sajust pēc kredīta atmaksas. Vienlaikus gan A.Blumberga, gan aptaujātie speciālisti no Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras uzsver, ka nav mazsvarīgs papildu ieguvums – uzlabots mikroklimats dzīvokļos, sakopta mājas ārpuse un bieži vien arī koplietošanas telpas. Turklāt nekustamā īpašuma tirgū dzīvokļi, kas atrodas renovētajās mājās, maksā ievērojami dārgāk.Vai jelgavnieki nākamgad būs aktīvāki, lemjot par energoefektivitātes pasākumiem savos namos, var tikai minēt. Jebkurā gadījumā maz ticams, ka energoresursu cena varētu pazemināties. Iedrošināšanai var minēt, ka nākamgad zināma ES spiediena ietekmē varētu būt sagaidāms daudz nopietnāks valsts atbalsts. Atkarībā no veiktajiem taupības pasākumiem no speciāla fonda tiks segti 25 – 50 procenti iztērēto līdzekļu.
Ko dod energoaudits
Tiek noteikts enerģijas patēriņš ēkā (siltumenerģija apkurei un karstajam ūdenim, elektroenerģija)Raksturots ēkas konstrukciju tehniskais stāvoklisIzvērtētas enerģijas taupīšanas iespējas katrai ēkai individuāliAnalizēts katrs energoefektivitātes pasākums atsevišķi (kāds būs ieguvums, kādi līdzekļi nepieciešami un kad tas atmaksāsies)
Dzīvojamās ēkas renovācijai nepieciešams
Dzīvokļu īpašnieku lēmums par renovāciju (likumdošana nosaka vismaz 51% īpašnieku piekrišanu)Lēmums par juridisko pārstāvi (var būt apsaimniekotāja, biedrības vadītāja vai pilnvarotā persona, ja ēku apsaimnieko paši iedzīvotāji)EnergoauditsNoformēt kredītu bankāIzvēlēties darbu veicējuNoslēgt līgumu ar banku un darbu veicējuPiezīme Ne visas bankas, lemjot par aizdevumu ēkas renovācijai, pieprasa energoauditu. Tomēr tas ir vēlams, lai varētu sagatavot renovācijas projektu. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras informācija
Ēku energoefektivitāti aprēķina, ņemot vērā
Norobežojošo konstrukciju siltumvadītspējuApkures sistēmuKarstā ūdens piegādiGaisa kondicionēšanas sistēmasVentilācijuIebūvētās apgaismes sistēmasNovietojumuĀrējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu
Dzīvojamo ēku enerģijas patēriņš Apkure 60 – 80%Karstais ūdens 15 – 25%Ēkas koplietošanas telpas 1 – 2% (elektroenerģija )Piezīme Katrai ēkai siltuma patēriņš atškiras. Šis faktors cieši saistīts ar iedzīvotāju ieradumiem, ēkas tehniskajiem raksturlielumiem un citiem ekspluatācijas un klimatiskajiem faktoriem
Fakti
Latvijā mājsaimniecības apkurei un karstā ūdens sagatavošanai patērē 85% enerģijas.Ēku renovācijas pasākumi daudzdzīvokļu mājās ļauj samazināt izdevumus par siltumu vidēji par 64% mēnesī.Ieguldījumi ēku siltināšanā atmaksājas 11 – 22 gados.