Lai cik demokrātiska ir sabiedrība, nevienā nav izdevies izskaust tādu lietu kā korporatīvās saites un palīdzība. Tādas vienkārši ir. Tā var būt draudzība līdz kapa malai starp klases un studiju biedriem, vienas profesijas pārstāvjiem, vienā iestādē strādājošajiem. Kombinācijas, kā šādas saites tiek stiprinātas, ir bezgalīgas. Interesantākais – lai arī kā kašķētos kādas formālas vai neformālas grupas dalībnieki, uz ārpusi viņu darbība parasti ir citam citu atbalstoša. Tiktāl it kā viss būtu cilvēcīgi un saprotami, tajā pašā laikā ir tādas korporatīvās saites, kuru pastāvēšana un vēl jo vairāk atbalstīšana ir degradējoša sabiedrībai. Tieši šādā kontekstā drīzāk būtu vērtējamas korporatīvās saites un pārmērīgais savu biedru un līdzjutēju atbalsts politisko spēku vidū. Īpaši tas sakāms par vēlmi visiem spēkiem nodrošināt savējo nokļūšanu labi apmaksātos vai prestižos amatos. Tieši šādi – kā degradējošas – vērtējamas arī neformālās atbalstošās saites valsts institūcijās. Un pavisam slikti, ja dažādu institūciju iestādes saiet matos, lai tikai pierādītu, ka otra pati nav bez vainas. Izskatās, kaut kas līdzīgs norisinās starp Valsts ieņēmumu dienestu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Pārāk sinhroni parādās informācija gan par vienā iestādē strādājošo piesegšanu, gan otras darbinieku grēkiem. Ar ko tas beigsies, grūti spriest. Taču zaudētāji būs sabiedrība kopumā. Lai nu kur, bet šādās iestādēs neaizskaramo nedrīkst būt. Tāpat kā rēķinu kārtošanas savā starpā.
