Tas, ka pašvaldību domes pēc vēlēšanām savā politiskajā (ja, protams, tā var teikt) spektrā dažkārt izskatās raibas kā dzeņa vēders, nav nekas pārsteidzošs. Procentuālā barjera līdz šim tika noteikta vien Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Tas pamatīgi samazināja politisko un viedokļu sadrumstalotību un pamatā atvieglo lēmumu pieņemšanu. Protams, tas neatsver citas problēmas mūsu parlamentā, kam gan ar procentuālo barjeru nav nekāda sakara. Pavasarī līdzīga norma tika attiecināta uz Latvijas lielāko pilsētu pašvaldībām. Lai arī bija dzirdama šāda tāda dažu sīkpartiju paburkšķēšana, ka viņiem nekas nespīd, pamatos šādas normas ieviešana lielas diskusijas nav izraisījusi. Vecie buki acīmredzot jūtas pietiekami spēcīgi, bet jaunie cer uz savu ideju pārākumu, lai tiktu ievēlēti. Tagad Saeima spērusi nākamo soli un, pieņemot grozījumus pilsētu, novadu domju un pagastu padomju vēlēšanu likumā, noteikusi piecu procentu barjeru pilnīgi visu pašvaldību vēlēšanās. Spriežot pēc gana remdenās reakcijas, arī šī norma nav izraisījusi nedz pašreizējo pašvaldību deputātu, nedz partiju nopietnas pretenzijas. Zināmā mērā tas arī saprotams, jo, spriežot pēc pašreizējām partiju aktivitātēm tepat mūsu pusē, nopietnākās jau vairāk vai mazāk sākušas gatavoties nākamvasar paredzētajām vēlēšanām. Pašlaik gan vairāk vērojama aktīva pašvaldību vadītāju un deputātu pārvilināšana savās rindās, lai veidotu nākamo vēlēšanu sekmīga iznākuma kodolu. Līdz ar to jebkādas iepriekš dzirdētās runas, ka novadu vēlēšanas nebūs Latvijas iekrāsošana partiju krāsās, zaudējušas aktualitāti. Tagad jārunā par to, kādas tās būs.
