Brīdina vecākus neuzticēties svešiniekiem.
Viss tālāk aprakstītais notika šajā vasarā Ogrē, taču tikpat labi tas varēja atgadīties jebkurā citā laikā un vietā, turklāt ir iespējams, ka publikācijā minētais aizdomīgais vīrietis atkal ierodas Latvijā. Tādēļ nolēmām savus lasītājus iepazīstināt ar šo pamācošo stāstu.«Vēlos brīdināt 10 – 12 gadu vecu zēnu vecākus – Ogrē jau vairākkārt viesojies kāds vīrietis, kurš uzdodas par vācieti vārdā Hanss un izrāda neveselīgu interesi par puikām,» tā savu stāstu sāk 11 gadu vecā Daniela mamma. Ārzemnieks pie veikala Faktiski šis stāsts sākās pērnā gada septembra nogalē. Kā ik dienu, Daniels pēc stundām spēlējās kopā ar draugu netālu no mājām. Pie abiem pienāca kāds gara auguma vīrietis ar mugursomu plecos un angļu valodā lūdza parādīt, kur atrodas tuvākais pārtikas veikals. Zēni priecīgi par iespēju padižoties ar svešvalodas zināšanām, labprāt izstāstīja vīrietim ceļu līdz lielveikalam un piekrita pat pavadīt. Atstājuši ārzemnieku pie veikala, viņi turpināja sāktās rotaļas un par šo tikšanos aizmirsa.Aicina uzspēlēt beisboluPēc pāris stundām arī zēni nolēma iegriezties veikalā un atkal satika jau iepriekš redzēto ārzemnieku, kurš ar viņiem kā seniem paziņām sāka sarunu un piedāvāja uzspēlēt beisbolu. Draugi piekrita. Laiks aizritēja nemanot. Vīrietis, kurš sevi dēvēja par Hansu no Vācijas, sacīja, ka viņam nu jādodas uz Daugavpili, un lūdza pavadīt līdz stacijai. Atsveicinājies viņš iekāpa vilcienā un aizbrauca. Vakarā Daniels par šo tikšanos pastāstīja vecākiem un bija lepns, ka lieliski spējis sazināties ar svešinieku angļu valodā. Mamma dēlu paslavēja, un šis notikums pamazām pagaisa no atmiņas, līdz šāgada jūnijā abi puiši un šoreiz arī Daniela vecāki ar vācieti tikās vēlreiz.Pievērš uzmanību tikai zēniem Dēls, kā jau ierasts, piektdienas vakarā kopā ar draugu posās uz nodarbībām kādā Ogres draudzē. Liels bija zēnu pārsteigums, uz ielas atkal sastopot Hansu, kurš tūdaļ devās pie puikām. Vācietis klāstīja, cik ļoti vēlējies redzēt savus mazos draugus. Izdzirdējis, ka abi dodas uz nodarbībām draudzē, vīrietis sacīja – esot misionārs, kurš strādājot ar pusaudžiem, tāpēc iešot līdzi. Draudzes namā Hanss iesaistījās nodarbībā un, kā vēlāk atminējās tās vadītāji, pastiprināti pievērsa uzmanību tieši zēniem. Lai gan vācietis uzvedās korekti, Daniels nespēj izskaidrot, kāpēc tomēr viņa klātbūtnē jutās neomulīgi, un abi draugi, kamēr Hanss sarunājās ar citiem bērniem, izšmauca no zāles un devās mājup. Pamanījis, ka puiši pazuduši, svešinieks draudzes pārstāvjiem skaidroja, ka ir sens, tuvs Daniela draugs, kurš vēlas iepazīties ar zēna ģimeni, tikai piemirsis adresi… Neko ļaunu nedomājot, draudzes locekļi izstāstījuši ceļu līdz viņa mājām. Ieradies «stiprināt ticību» «Daniels, pārradies mājās, izstāstīja par dīvaino tikšanos ar vācieti. Nākamajā dienā dēlam kopā ar draugu un citiem draudzes bērniem bija jādodas ekskursijā, tāpēc viņš lūdza, vai nevar pārnakšņot pie drauga, kurš dzīvo kaimiņos. Ar otra puiša vecākiem esam labi pazīstami, zēni nereti viens pie otra viesojas un paliek arī pa nakti. Sazinājos ar Daniela drauga mammu un dēlu palaidu. Sākām jau posties naktsguļai, jo mūsu ģimenē ir vēl divi mazi bērni, kad pulksten pusdesmitos vakarā pie dzīvokļa durvīm atskanēja zvans. Uz sliekšņa stāvēja gara auguma vīrietis, kurš sacīja, ka viņu saucot Hanss, esot Daniela draugs. Viesis klāstīja, ka esot misionārs no Vācijas, ar mūsu dēlu iepazinies jau pērnajā rudenī un vēloties ar viņu atkal tikties, tā teikt, lai stiprinātu Daniela ticību,» stāsta zēna mamma. Mazākiem neskatās virsūDaniela tēvam, kurš samērā labi pārvalda angļu valodu, jau sākotnēji dīvaini šķita tas, ka «vācietim» angļu valodā nav itin nekāda akcenta, tomēr, būdami pieklājīgi cilvēki, puiša vecāki vēlīno viesi aicināja ienākt. «Kad pateicu, ka Daniela nav mājās, Hanss izskatījās nepatīkami pārsteigts, – kā nav mājās, piezvaniet, lai atnāk, man viņš jāsatiek! Piezvanīju dēlam un palūdzu atnākt. Svešinieks mūsmājās jutās omulīgi un lūdza atļauju pieiet pie datora. Uzrakstījis pāris vēstulīšu, viņš mums parādīja kādu kristīgo lappusi internetā un gaidīja Danielu. Kad dēls kopā ar draugu ienāca, Hanss viņu apkampa kā senu, labu paziņu, pārmetot, kāpēc Daniels aizmucis. Izcēlis no mugursomas konfekšu paku, ciemiņš sāka zēnus cienāt. Lai gan mājās bija arī mazākie bērni, sākotnēji vācietis viņiem konfektes nepiedāvāja,» stāsta mamma. Dāvanā siksnas, ar ko sasiet…Tad vīrietis no somas izcēlis divas palietotas, pieaugušiem vīriešiem domātas siksnas un uzdāvājis tās zēniem, paskaidrojot, ka tās var labi izmantot, lai kādu sasietu un nevarētu atsiet… Izņēmis no somas vairākas galda spēles ar kristīgu ievirzi, Hanss mudinājis zēnus uzspēlēt. «Sajūta bija dīvaina un situācija absurda. Svešinieks jutās kā mājās. Viņš it kā neko tādu nedarīja, lai mēs viņu dzītu ārā, tomēr jutāmies neomulīgi. Pulkstenis tuvojās vienpadsmitajai vakara stundai, un es liku noprast, ka bērniem laiks iet gulēt, it īpaši, ja no rīta paredzēta ekskursija. Hanss sarosījās un sacīja – jā, jā, mums ar Danielu laiks gulēt… Vīrietis uzsvēra, ka esot ieradies mūsu ģimenē kā misionārs un vēloties visu savu uzmanību veltīt mūsu dēlam – gan dienā, gan naktī –, tāpēc, kad no rīta abi piecelšoties, viņš došoties līdzi arī ekskursijā. Kad strikti pateicu, ka nekāda gulēšana kopā ar manu dēlu nesanāks un Daniels dosies pārnakšņot pie drauga, Hanss no piedāvātās gultasvietas atteicās. Ieraugot, ka dēls patiesi iet prom, ārzemju viesis kļuva nikns un sāka gandrīz vai kliegt – gribu jūsu bērnu un viņa laiku par visiem simts procentiem! Daniel, kā tu tā drīksti, es pie tevis atbraucu, bet tu dosies prom! Zēni pārbijās un izmetās no dzīvokļa. Hanss droši vien būtu mēģinājis sekot, taču viņam dzīvoklī bija palikusi izkrāmēta mugursoma. Nikni sametis tajā mantas un sapratis, ka nakšņošana kopā ar mūsu dēlu nesanāks, Hanss devās prom. Zināju, ka puikas jau ir drošībā un izvadīju viesi,» tā tikšanos ar vācieti atceras Daniela mamma. Tajā pašā vakarā sieviete par viņu brīdināja draudzes locekļus, bet, par laimi, nākamajā dienā, kad bērniem bija jādodas ekskursijā, «misionārs» vairs nerādījās. Cerību nav atmetisNepatīkamo tikšanos ar ārzemju viesi Daniela ģimenē pamazām sāka piemirst, taču pēc nedēļas viņš jau atkal par sevi atgādināja. Pastkastītē Daniela mamma atrada sūtījumu no Hansa – abu zēnu rudenī uzņemto fotogrāfiju, uz kuras bija teksts: «Mans dārgais, Daniel, kāpēc tu mani pievīli, ceru, ka tā vairs nedarīsi…» Vēstules malā, tā teikt, visādam gadījumam, vācietis bija uzšņāpis arī savu e-pasta adresi. Lai gan uz vēstules ir Berlīnes zīmogs, tās nesaņemšanas gadījumā atpakaļ sūtīšanai norādīta pasta nodaļa Beļģijā…Gan jautājumi, gan secinājumi «Par šo gadījumu vēlējos pastāstīt, lai brīdinātu citus vecākus. Pārdomājot notikušo, neviļus rodas vairāki jautājumi un arī daži secinājumi. Pirmkārt, kāpēc jau pirmajā tikšanās reizē vīrietis bērnus nofotografēja? Varbūt viņš vēlējās kādam bildi parādīt un šos kādus ieinteresēja tieši mūsu dēls, jo Daniela draugam Hanss uzmanību faktiski nepievērsa. Otrkārt, kāpēc šo vīrieti, ja reiz viņš ir misionārs, interesē tikai 10 – 12 gadu veci zēni? Viesojoties draudzē, viņš centās iztaujāt tās locekļus par mūsu ģimeni – vai neesam nelabvēlīgi utt. Grūti spriest par šā vīrieša nodomiem, bet nākas aizdomāties par tiem daudzajiem bezvēsts pazudušajiem bērniem, kuru liktenis joprojām nav zināms. Atliek vien ieteikt: sargiet savus bērnus un esiet modri!» saka Daniela mamma, kurai, izlaižot bērnu pastaigā, tagad sirds vienmēr ir nemierīga, jo Hanss jebkurā brīdī var atgriezties.
Aicina uzmanīties! Iespējams, Hanss var atgriezties Ogrē vai, viesojoties citviet Latvijā, mēģināt iedraudzēties vēl ar kādu bērnu, tāpēc ielāgojiet šā cilvēka pazīmes: aptuveni 36 – 40 gadus vecs, 185 – 190 centimetrus garš, kalsns, mazliet uzkumpis, dabīgi gaiši (sirmi) mati, kas stipri sprogojas. Ģērbies pieticīgi, taču mugursomā līdzi dārga fototehnika. Runā angļu valodā bez akcenta. Jelgavas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas vecākā inspektore Tatjana Flandere: noteikti bērniem jāiemāca, ka nedrīkst runāt ar svešiniekiem, iet tiem līdzi vai komunicēt ar viņiem internetā. Arī saņemot, piemēram, uzaicinājumu draudzēties interneta portālā draugiem.lv no nepazīstamiem cilvēkiem, būtu jāizvērtē, vai to apstiprināt. Nekādā gadījumā nevajadzētu piekrist tikties ar svešinieku, kurš varbūt iepriekš pat uzdevies par pusaudzi, un šādā gadījumā pats svarīgākais ir, lai bērns pret vecākiem būtu atklāts un visu izstāstītu, pirms dodas uz satikšanos.Ja rodas aizdomas par cilvēkiem, kas uzmācas bērnam, vai nepieciešama palīdzība kāda dīvaina jautājuma atrisināšanā, zvanīt policijas dežūrdaļai pa tālruni 63004202.
