Kad oktobra sākumā Jelgavu apmeklēja vēstures interesentu grupa no Īrijas pilsētas Longfordas, lai apskatītu vietas, kur 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā dzīvojis, kalpojis un apbedīts viņu novadnieks Henrijs Esekss Edžvorts, neviļus radās jautājums: kas īpašs šajā cilvēkā, kura soļus pēc gadu simtiem meklē jūdzēm tālu un kura piemiņai Īrijā katru gadu rīko festivālus? Lai to izzinātu, piedāvājam ieskatu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores Gitas Grases stāstījumā, ar ko viņa uzstājās pērn Longfordā, un citās vēsturē atstātās liecībās.Pavada karali uz ešafotuHenrijs Esekss Edžvorts dzimis 1745. gadā īru ģimenē. Kad puisēnam bija četri gadi, viņa tēvs pārgāja Romas katoļu ticībā un saime emigrēja uz Tulūzu Francijā, kur Henriju nodeva jezuītu audzināšanā. Pēc tēva nāves 1769. gadā jauneklis devās uz Parīzi, lai kļūtu par priesteri un iemantotu papildu vārdu – de Firmonts. Ieguvis teoloģisko izglītību, viņš nonāca karaliskās ģimenes tiešā tuvumā, kalpodams monarham Luijam XVI, un franču revolūcijas laikā 1793. gada 21. janvārī stāvēja uz ešefota blakus savam karalim, kad viņam grasījās nocirst galvu, lai izsauktos: «Dodies uz debesīm, Svētā Luija dēls!»Nesavtīgi rūpējas par slimajiemPar atbalsta paušanu Burboniem vajātais priesteris Edžvorts un tikpat neieredzētais nogalinātā Luija brālis, kurš 1795. gadā pasludināja sevi par Francijas karali Luiju XVIII, satikās Mītavā (Jelgavas senais nosaukums) 18. gadsimta nogalē, kur no dzimtenes padzītajam monarham vēlīgi tika ierādīta dzīvošana bijušajā hercogu rezidencē – Jelgavas pilī. Priesteris Mītavā kalpoja par kapelānu, stiprinot un atbalstot Luiju XVIII, kā arī aktīvi piedaloties karaliskās ģimenes ikdienas gaitās. Tā, piemēram, viņš teica uzrunu mūsu pilsētā notikušajā laulību ceremonijā, kurā salaulājās giljotinētā Luija XVI meita Marija Terēze un Algulēmas hercogs, Luija XVI otra brāļa dēls. Līdz pat savai nāvei priestera un Marijas Terēzes starpā valdījušas vissirsnīgākās attiecības, īpaši, kad viņi abi uzņēmās rūpes par ievainotajiem un slimajiem tautiešiem, kas tika izmitināti Jelgavas pils vienā daļā.Ik rītu novadījis misi pils kapelā, mācītājs savu brīvo laiku nesavtīgi ziedoja labdarībai un slimnieku kopšanai. Viņš parūpējās, lai slimnīcai būtu piemēroti kopēji, laba darba kārtība, izvēdinātas telpas un lai slimnieki, kuru vajadzībām viņš ziedoja visu iekrāto naudu (šim piemēram sekoja arī Marija Terēze), saņemtu piemērotu ēdienu un tīru veļu. Tomēr slimnieku kopšana de Firmonam izrādījās liktenīga – 1807. gadā, aprūpējot ievainotos, viņš saslima un maijā šķīrās no dzīves. Edžvortu apbedīja Jelgavas katoļu kapsētā (pašreizējā Stacijas parka teritorijā) un uz kapa novietoja plāksni ar paša Luija XVIII sacerētu uzrakstu latīņu valodā.
