Pēc materiāla «Kas notika ar pūdeli Čapu?» publikācijas «Zemgales Ziņu» portālā lasītāju atsauksmēs galvenokārt bija Anitai veltīti skarbi vārdi un nosodījums. Komentēt situāciju un sniegt padomu, kā rīkoties līdzīgā situācijā, lūdzām sabiedriskās organizācijas «Dzīvnieku SOS» valdes priekšsēdētāju Lauru Karnīti. Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.Izvēlējās vieglāko ceļuIepazinusies ar notikušo, L.Karnīte uzsver, ka sieviete nekādā gadījumā nedrīkstēja pamest suni bezpalīdzībā.«Jelgavas dzīvnieku patversmes pienākums ir pieņemt un uz laiku sniegt pajumti klaiņojošiem dzīvniekiem, to paredz attiecīgas līgumsaistības ar pilsētas pašvaldību. Šajā gadījumā iestādei bija visas tiesības 11 gadu veco pūdeli nepieņemt aprūpē. Sievietei vajadzēja meklēt citu risinājumu, nevis izvēlēties vienkāršāko – pamest dzīvnieku. Turklāt svešā vidē, viens bez saimnieka tas ātri iedzīvojas depresijā un var iet bojā. Palaist suni brīvībā un atstāt bezpalīdzībā – tāda rīcība jau robežojas ar likumpārkāpumu. Taču situācijai ir otra puse – sieviete, zaudējusi sev tuvu cilvēku, bija izmisumā un, iespējams, neizvērtēja visu līdz galam, cerot, ka sunīti kāds paņems. Taču no pieredzes zinu, ka parasti tik veciem patversmes dzīvniekiem neatrodas jauni saimnieki un visbiežāk tādi suņi un kaķi tiek iemidzināti,» secina L.Karnīte.Ko varēja darīt?Izlietu ūdeni nesasmelsi, taču Anita varēja rast humānāku un daudz pieņemamāku variantu, ko darīt ar Čapu. «Diemžēl Latvijā ir daudz vairāk vientuļu, pamestu un klaiņojošu dzīvnieku nekā patversmju, kas tos ņemtu savā aprūpē. Tā ir visas Latvijas dzīvnieku aizsardzības problēma. Ticamākais, atteikums uzņemt suni Anitai skanētu arī citās patversmēs. Ir teiciens: mēs atbildam par tiem, ko pieradinām. Vai sieviete nezināja, ka mamma ir veca un nedzīvos saules mūžu? Vai meita aizdomājās, kas notiks ar pūdeli, ja viņas pēkšņi vairs nebūs? Iesaku katram padomāt par to un būt atbildīgiem par tiem, ko pieradinām. Mēs to skaidrojam cilvēkiem un rūpīgi izjautājam katru atnācēju, kas no patversmes vēlas ņemt suni vai kaķi. Jāsaprot, ka dzīvnieks ģimenē neienāk uz dienu vai divām, un nevaram to vienkārši izmest uz ielas,» skaidro L.Karnīte.Dzīvnieku SOS pārstāve atzīst, ka ir grūti ieteikt kādu konkrētu recepti, kā sievietei vajadzēja rīkoties. Viņa paziņu lokā varēja mēģināt atrast cilvēku, kas uz pāris dienām suņukam dotu pagaidu mājas. Pa to laiku vērsties vietējā laikrakstā un izstāstīt problēmu. Ļoti iespējams, pēc publikācijas avīzē vai internetā atsauktos cilvēks, kas būtu ar mieru Čapu paņemt. Sabiedriskā organizācija «Dzīvnieku SOS» neliegs padomu dzīvniekmīļiem, ja vien piezvanīsiet darba laikā pa tālruni 26664407 un izstāstīsiet problēmu. Skumjais stāsts par pūdelīti www.zz.lv lasītājus nav atstājis vienaldzīgus, un lielākā daļa cilvēku cer, ka ar Čapu viss ir kārtībā. Cerēsim kopā, jo cerība mirst pēdējā.
Izmisuma solis vai cietsirdīga rīcība?
00:01
09.10.2008
41