Nav nekā nepateicīgāka, kā aicināt nekrist panikā.
Var izrādīties, ka dažs par ko tādu nebūs vēl dzirdējis. Savukārt kādu citu aicinājums lietas skatīt «vēsu galvu» uztrauks vēl vairāk. Sak, ja reiz avīze mierina, ka viss ir labi, nudien viss ir galīgi dimbā. Runa patiesībā par to, ko tēlaini jau nosaucām par bankas nosišanu ar avīzi. Citiem vārdiem sakot – par baumām un mūsu spēju ietekmēt vienas vai otras bankas nākotni. Piemēram, kādudien kāds (jo lielāks un ietekmīgāks amats, jo labāk) publiski un pietiekami skaļi paziņo, ka viņam ir pilnīgi droša informācija, ka tāda un tāda banka saskārusies ar problēmām. Viss. Cauri. Zinot, ka esam pieredzējuši «Bankas Baltija» mācību, ir simtprocentīgi droši, ka attiecīgās komerciestādes klienti metīsies izņemt savu naudiņu. Pat ja paziņojums ir vistīrākā pīle, ar to pietiekami, lai bankai izsistu no kājapakšas tās pastāvēšanas kapitālu. Līdz ar to ikvienam, kurš patlaban ticis pie lielākas vai mazākas tribīnes, prātīgi jāapsver sakāmais. Tostarp pašiem baņķieriem. Par mums, kuriem tā ziņa domāta, nudien nav īpašu ilūziju, ka izcelsimies ar kolektīvo saprātu. Drīzāk to varētu nosaukt par kolektīvo neprātu. Pietiek kādam kaut kur kaut ko saklausīt, kad ieslēdzas pašsaglabāšanās maņas un vēlme glābt savus grūti pelnītos «lašus». Būtiskākais ir tas, ka mums tribīnē pietrūkst pietiekami zinošu ekonomistu un finansistu, kas bez vienīgās un mūžīgās rūpju grumbas pierē spēj sakarīgi paskaidrot situāciju un profesionāli prognozēt tās attīstību. Citādi sagaidīsim, ka zemo startu skrējienam uz banku izmaksu kasēm daudzi jau būs ieņēmuši.
