«Kino garīgās dimensijas» – ar šādu nosaukumu trešdienas vakarā Jelgavas Sv.Annas baznīcas Mazajā zālē sākās filmu cikls (lai nelietotu no padomju laikiem labā atmiņā palikušo vārdu «kinolektorijs»), kurā reizi mēnesī tiks piedāvātas augstvērtīgas mākslas filmas, kas nes kādu vēstījumu. Gan saskaņā ar Svētajiem rakstiem un uzdodot eksistenciālus jautājumus, gan liekot domāt par dzīves jēgu un mūsu uzdevumiem tajā. Kinokritiķe Anita Uzulniece pirms kinoseansa uzsvēra, ka nevajag baidīties no tā, ka demonstrētās filmas būs grūti saprotamas «vienkāršam» un varbūt no reliģijas visai tālu stāvošam cilvēkam – no 115 (pēc citiem avotiem pat 150) Jēzum Kristum veltītajām pasaules kinolentēm izvēlētas ne tikai tā saucamās «sandaļu» filmas. (Acīmredzot kritiķe tā nosauc darbus, kur galvenā vērība pievērsta iespējami precīzai varbūtējās vēstures detaļu atveidei.) Arī trešdienas vakarā skatāmā kanādiešu režisora Denī Arkāna «Jēzus no Monreālas» noteikti nepiederēja «sandaļu» filmu kategorijai. Katrs atkarībā no pieredzes un attieksmes pret reliģiju kinodarbā atainotās līdzības varbūt uztvēra citādi, bet garlaicīgi tiem dažiem desmitiem (neesot piepildījušās organizatoru bažas ne par galīgu interesentu trūkumu, ne par zāles iespējām uzņemt pārāk lielu skatītāju skaitu), kas pulcējās uz pirmo cikla kinoseansu, šķiet, nebija.Jācer, ka mācītāja Tāļa Rēdmaņa «sapnītim» (tieši tā viņš nodēvēja kinocikla Sv.Annas baznīcā ieceri) būs veiksmīgs turpinājums.
