Jelgavas Mākslas skolā apskatāma Jāzepa Pīgožņa gleznu izstāde.
Jelgavas Mākslas skolā jau kādu laiciņu ar savu darbu izstādi viesojas labi pazīstamais ainavists, agrāk augstu godātais un mīlētais grāmatu ilustrators Jāzeps Pīgoznis. Nosaucot mākslinieka vārdu, droši vien glezniecības cienītāji savā acu priekšā redz meistara silto krāsu pielietās, sirsnīgās, latviskās ainavas vienkāršos motīvus, kas piesaista ar gaišu prieku par dabas skaistumu, ar apjausmu par dzīves vienreizību, ar apgarotību un dvēselisku mieru. Šoreiz skatītājus gaida pārsteigums.Iespējams, daudzi nemaz nezina, ka pēdējos gados J.Pīgoznis vairākkārt devies uz Maroku gleznot. Nelielu skaitu no svešā zemē tapušiem darbiem – pavisam 14 – tagad var apskatīt arī jelgavnieki. Tā vien liekas, ka uz audekla mākslinieks centies iemūžināt visu, ko tur redzējis, – savdabīgo arhitektūru, eksotiskās ieliņas ar lēno sadzīves ritmu, austrumu sievietes savdabīgajos tērpos un, protams, Marokas dabu.Ieejot nelielajā izstāžu zālē, uzreiz pārņem karstā Āfrikas saule. Koši dzeltenie un sarkanie toņi nomākuši citas krāsas, vēl kontrastam šur tur iesprūk pa zilam, zilzaļam tonim. Maroka atjaunojusi J.Pīgožņa krāsu paleti. Nekas nav palicis pāri no ierastā miera un harmonijas, kas līdz šim viņa ainavām bijis raksturīgs. Liekas, kaut kur dziļi verd dienvidnieciska kaisle, kaut arī austrumnieciskās celtnes ir masīvas un sakampušas savos apskāvienos cilvēkus, dabu un nelaiž vaļā. Ārēji nekas sirdi plosošs nenotiek. Tik saule krāsās dzeļ mūsu redzi.Vienīgi Atlasa kalni ieturēti ierastos pelēcīgos toņos, ko tomēr atdzīvina vietējo iedzīvotāju spilgti krāsotās celtnes. Kā šķiet, pat krāsu uzliciens ir mainījies. Brīžiem tas kļuvis irdenāks, bet tad strauji sāk savdabīgu danci pa audeklu. Pēc izstādes apskates paliek prātā apbrīna par pasaules skaistumu, dzīvesprieks un sirds siltums.
